Home Analisa OPINIAUN: ‘’DEJÁ VÚ’’ wainhira partisipa iha VIII Kongressu RENETIL

OPINIAUN: ‘’DEJÁ VÚ’’ wainhira partisipa iha VIII Kongressu RENETIL

0
2846

membru juradu: Ágil, aliás Manu ikun-sakat, aliás Saga hali lelon. [Foto: Doc. Neon Metin | 05.12.2022]


Hakerek nain membru juradu: Ágil, aliás Manu ikun-sakat, aliás Saga hali lelon


Priviléjiu ida mai há’u partisipa iha VIII Kongresu RENETIL, ne’ebé hala’o iha 2 ho 3 Dezembru 2022, iha Centro de Convenções de Dili. Iha kongressu ida ne’e, infelizmente, fundadór nain 4 (La sama, Rama Metan, Mau Lamas & Mau Loco) maka labele partisipa, tambá ba ona hamutuk ho Mártires da Pátria sira seluk. Há’u tenki rekoñese katak há’u nia partisipasaun ativa, nu’udar membro juradu iha atividade organizasionál RENETIL nian, hahú menus, wainhira hotu kursu medisina iha Jullu 1994, no fila mai servisu nu’udar médiku iha Timor, maski nafatin envolvidu iha atividade suporte lojistiku ba Frente Armada. Maski nune’e, wainhira partisipa iha VIII Kongressu, memória sira no ‘’flash back’’ kona-ba partisipasaun iha luta klandestina, iha periudu difisil Luta Libertasaun Pátria nian, iha dékada 1980 ba dékada 1990, hahú mosu hikas, hanesan sensasaun ‘’dejá vú’’, ne’ebé sei deskreve brevemente, hanesan tuir mai.

Tinan tolu-nulu resin há’at (34) liu bá, iha finál 1988,  há’u halo juramentu tuir lisan RENETIL nian, iha Gang Jambu, Jalan Raya Sesetan, Denpasar, Bali. Saudoso Lasama, companheiro Si’ak (José Ave Maria Ximenes), ho companheiro Fitun Fuik (Avelino Coelho) maka fo’o juramentu ba há’u. Companheiro Sama-Russa (Elias Moniz) mós momentu nebá, iha hotu Gang Jambu. Kalan, hafoin juramentu, ami sa’e hamutuk bemo, fila ba Sanglah.

Hafoin juramentu, Lasama, Si’ak & Fitun Fuik, entrega servisu atu halo ligasaun, nu’udar estafeta, ho kolega estudante sira seluk iha Jacarta. Iha momento nebá há’u estuda hela medisina, 4º semestre, iha Universidade Islam Sultan Agung, Semarang, Java Sentral. Iha mós momentu wainhira halo juramentu, RENETIL sei define nia a’an, nu’udar organizasaun filiada ba FRETILIN, movimentu libertasaun Timor-Leste nian.

Maibé, iha tinan 1989 Responsável Principal CNRM (Conselho Nacional da Resistência Maubere) no Comandante-em-Chefe das FALINTIL, Kay Rala Xanana Gusmão, apela ba estudante sira iha Timor-Leste ho Indonésia, atu adopta  prinsipiu APARTIDARISMO ne’ebé FALINTIL sira adopta ona iha tinan 1987, hodi bele assegura di’ak liu tan unidade nasionál. Iha karta ida ne’ebé Kay Rala Xanana Gusmão haruka ba saudozu La sama, ho data 30 Janeiru 1990, nia reitera importánsia apartidarismo iha organizasaun estudantil sira nia le’et, hodi hateten, entre buat lubuk ida:

‘’Eu creio que compreendestes que é NECESSÁRIO e IMPERIOSO ter, hoje por hoje, apenas um pensamento – UNIDADE NA LUTA para LIBERTARMOS A PÁTRIA… Dentro do pluralismo politico e liberdade de associações, a organização estudantil deve estar livre de influências partidárias…’’

Iha momentu mudansa natureza RENETIL ba organizasaun APARTIDÁRIA, há’u hetan fali kna’ar nu’udar redatór-ezekutivu, ba buletin NEON METIN, ho baze iha Denpasar, Bali. Há’u sei lembra katak mosu diskusaun barak iha RENETIL nia laran, hahú husi baze klandestina iha Gang Anggrek Nº1, to’o fali Gang Lumba-Lumba Jalan Raya Sesetan, no maluk sira ne’ebé rekuza submete ba prinsipiu APARTIDARISMO deside harii fali organizasaun seluk, no la kontinua iha RENETIL. Husi kedas nebá, hanesan organizasaun, RENETIL mantein atitude no komportamentu apartidáriu, hodi halibur estudante universitáriu hotu, la haree ba sira nia opsaun politiko-partidária. Há’u lembra mós katak iha esforsu bo’ot ida husi redatór-xefe no redatór ezekutivu sira NEON METIN nian, iha periudu ida nebá, atu utiliza linaguajen no reportajen iha kontestu apartidáriu, tau-a’as interesse nasionál, no evita linguajen ne’ebé bele hamosu divizionismu ka friksaun partidária iha kombatente klandestinu sira nia le’et. Esforsu hirak ne’e hotu, hamutuk ho orientasaun konsistente husi Responsável Prinsipál CNRM, hamosu ambiente ida ne’ebé kondusivu ba envolvimentu no empeñamentu estudante universitáriu patriota no nasionalista sira hotu, ba kauza komum ida deit: Libertasaun Pátria Maubere.

Felizmente, liu tiha tinan 34, atitude no komportamentu apartidáriu ida ne’e, nafatin transparese iha VIII Kongressu RENETIL nian. Membru juradu RENETIL ne’ebé hola parte iha VIII Kongressu ne’e, barak maka dirijenti, kuadru no militante partidu sira ne’ebé oras ne’e iha asentu parlamentar. Maski nune’e, dinámika diskusaun no dezisaun sira ne’ebé mosu iha VIII Kongressu, hatudu nafatin atitude no komportamentu APARTIDÁRIU husi membru ida-idak.          

Orgullu bo’ot! RENETIL nafatin konsistente ho prinsipiu APARTIDARISMO no ka’er metin nafatin UNIDADE NASIONÁL, nu’udar instrumentu estratéjiku ba LIBERTASAUN POVU.

Tinan rua-nulu hafoin restaura Timor-Leste ninia independénsia, Estadu Direitu Demokrátiku ne’ebé harii husi ahik-desan destruisaun tinan 24 okupasaun militar Indonésia, no destruisaun póst-referendum 1999, potensiálmente hakat dadaun hela ba Estadu falladu. ‘’Partidarizasaun’’ asuntu interesse nasionál, ‘’partidarizasaun’’ bem komum, ka ‘’partidarizasaun’’ instituisaun Estadu sira, sai notisia loron-loron iha média konvensionál, no média sosiál sira. Pur ezemplu, se hakarak hetan kargu ka projetu ruma, tenki afilia ba partidu ne’ebé ukun. Entre partidu sira ne’ebé ukun, fahe fatin iha kargu diresun no xefia, no fahe mos área geografika ka área setoriál sira ne’ebé iha projetu. ‘’Partidarizasaun’’ administrasaun públika, ne’ebé tuir loloos, tenki servi sidadaun hotu-hotu, sai realidade ne’ebé malorek ba beibeik. Membru juradu sira ne’ebé sai dirijenti no kuadru iha partidu politiku sira ho assentu parlamentár, dala barak, la iha kbi’it atu trava fenómenu ‘’partidarizasaun’’ ida ne’e.

Oin sá RENETIL ne’ebé nafatin APARTIDÁRIO, bele kontribui hodi trava no prevene ‘’partidarizasaun’’ instituisaun Estadu sira iha Timor-Leste? Iha 1988, RENETIL hamosu motto importante ba membru juradu sira hotu: ‘’Antes sem título, do que sem Pátria’’. Motto ida ne’e, iha tempu nebá, sai baze atuasaun ba membro juradu barak, ne’ebé sakrifika sira nia estudus universitárius hodi dedika-a’an eskluzivamente ba atividade Luta nian. 

Agora, wainhira fenómenu ‘’partidarizaun’’ buras loos iha institusiaun Estadu sira, RENETIL presiza ajusta fali ninia motto. Alternativa ida maka hamosu motto: ‘’Antes sem cargo, do que sem Estado’’. Ida ne’e signifika, membro juradu RENETIL sira, konsistente ho atitude no komportamentu apartidáriu RENETIL nian, tenki fo’o prioridade liu ba Estadu ida ne’ebé serbi Povu tomak. La’os Estadu ida ne’ebe serbí deit hirak ne’ebé pertense ba partidu ida, ka koligasaun partidu sira.

‘’Antes sem cargo do que sem Estado!’’

-Fim-

NO COMMENTS