Reportajen Adroaldo “Saretukau”
Governu Japaun liu hosi Embaixada Japaun iha Timor-Leste hala’o serimónia asina akordu ba “Projetu Komunitáriu Seguransa Umana (GGP)” ho organizasaun lokál sira, ba implementasaun projetu harii eskola no sentru formasaun nian iha Munisípiu Manatutu, Liquiça no Ermera.
Organizasaun haat ne’ebé manan ba projetu hirak ne’e mak, Asosiasaun Halibur Defisiénsia Matan Timor-Leste (AHDMTL) sei harii sentru treinamentu ida ba ema ho defisiénsia matan iha Tibar, Munisípiu Liquiça, Fundasaun Leobalu sei harii edifísiu eskola ida ba EBCC Nossa Senhora Aitara iha Suku Manlala, Munisípiu Manatuto, Kongregasaun Franciscanas Missionários de Nossa Senhora (FMNS) Laleia, sei fornese mobiliáriu eskola hanesan kadeira no meza ba Jardin infantil iha Hatulalan, Munisípiu Manatuto, no Asosiasaun Foinsa’e Dezenvolvimentu Rural (AFDR) sei harii edifísiu eskola ida ba eskola Primária Aldeia Cocoa iha Railaco Kraik, Munisípiu Ermera.
Iha diskursu ba asina kontratu nian, iha Embaixada Japaun, Praia dos Coqueiros (07/03), Embaixador Japaun iha Timor-Leste, Kimura Tetsuya kontente tebes organiza serimónia asinatura ba programa foun GGP, fundu asisténsia projetu komunitáriu seguransa umana nian ba tinan 2023.
“Ami finansia ona projetu eskala ki’ik hamutuk 132 (atus ida tolu nulu resin rua) iha Timor-Leste hodi responde ba nesesidade báziku umanu iha nível baze atu benefísia direitamente povu no komunidade sira, ida ne’e mak ami hanaran “Programa GGP,” Fundu asisténsia Projetu Komunitáriu Seguransa Umana,” dehan Embaixador Japaun.
“Governu Japaun promove ona konseitu ida ho naran seguransa umana, ida ne’e konseitu ida ne’ebé ema hotu liu-liu ema vulneravel sira inklui ema sira ne’ebé ho defisiénsia matan bele iha oportunidade ne’ebé hanesan atu goza sira nia direitu no dezenvolve sira nia potensial umanu. Pur ezemplu, ema hotu tenke iha oportunidade ne’ebé hanesan atu asesu ba edukasaun báziku ho fasilidade ne’ebé di’ak. Se sira la iha fasilidade atu aprende, karik sira la bele dezenvolve sira nia koñesimentu no abilidade moris nian,” Embaixador ne’e hatete.
Diplomata ne’e hatete, organizasaun lokal haat ne’ebé ita atu asina kontratu projetu ba ohin loron nian mak sei hadi’a asesu edukasaun ba ema ne’ebé ho defisiénsia matan no kria ambiente edukasaun ne’ebe di’ak ba labarik sira. Ba promosaun seguransa umana nian, organizasaun lokal sira nu’udar parseiru importante tebes no ha’u fiar katak sira sei ajuda povu iha komunidade ida-idak atu dezenvolve sira nia potensial umanu, no hala’o moris ne’ebé seguru no pretejidu liu iha futuru liu husi projetu sira refere.
“Hau espera atu vizita fatin projetu ida-idak iha serimonia inaugurasaun nian. Ha’u espera tebes atu hasoru fali imi hotu iha área projetu ida-idak iha serimónia inaugurasaun. No mos, ha’u hakarak husu ba autoridade lokal sira no ema sira ne’ebé mak responsavel no sei sai na’in ba projetu refere atu assume responsabilidade hodi fo atensaun maksimu ba manutensaun ne’ebe di’ak, liu husi kontrola no superviziona fasilidade no mobiliariu sira-ne’e, atu nune komunidade sira bele uza ba tinan naruk,” Embaixador Kimura hakotu.
Iha fatin hanesan, Vise Ministra Solidariedade Sosial no Inkluzaun (MSSI) Signi Sandrawati Verdial, agradese tebes ba governu Japaun ne’ebé sai parseiru di’ak ho governu Timor-Leste no mos parseiru sira hotu kontinua apoiu dezenvolvimentu Timor-Leste nian.
Governante ne’e agradese mos ba governu Japaun nia esforsu hotu-hotu tanba bele apoiu mos orsamentu ba projetu konstrusaun sentru formasaun ba maluk difisiénsia sira, ida ne’e bele fo oportunidade ba sira dezenvolve sira nia aan rasik.
“Governu Timor-Leste sempre halo esforsu oi-oin hodi asegura ita nia maluk ho difisiénsia sira, hanesan Ministériu ida ne’ebé lidera, sai kordenador ba asuntu difisiénsia, kada tinan ita halo kordenasaun ho Ministériu hotu-hotu i oinsá atu asegura katak servisu ba ita nia maluk ema ho difisiénsia sira, ita asegura iha implementasaun programa, iha orsamentu nomos iha planeamentu sira,” dehan Vise Ministra MSSI.
Iha parte sorin, Ministru Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD), Armindo Maia, sente onra boot ida hodi partisipa iha serimónia asina kontratu entre Embaixada Japaun ho NGO lokal sira ba implementasaun projetu komunitáriu seguransa umana.
“Hodi Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu nia naran no ha’u nia naran rasik hakarak hato’o ami nia profundu agradesimentu ba governu Japaun ne’ebé ke durante tinan barak, tinan naruk fo apoiu máximu ba dezenvolvimentu Timor-Leste liu-liu iha setor edukasaun. Apoiu barak ne’ebé governu Japaun oferese liu-liu iha área infrastutura edukativa fo benefísiu ba estudante no professor sira iha teritóriu laran tomak.”
Nia dehan, iha tinan 2021 liu hosi grassroots project, governu Japaun apoiu ona fundu reabilitasaun ba konstrusaun eskola rua, ba uma kakuluk, sala no dormimtóriu eskola tékniku vokasional Fatumaka, no konstrusaun eskola foun ba EBF Fatulaun, Laclubar. Projetu refere la’o di’ak tebes no agora da-dauk utiliza hela hosi estudante sira.
“Ohin loron ita simu tan apoiu ba konstrusaun no reabilitasaun ba eskola hamutuk tolu ho sentru formasaun ida hanesan EBC Nossa Senhora de Aitara, iha Suku Manlala, Soibada, Munisípiu Manatuto, Ensinu Pre-eskolar Hatulalan, Laleia no EBF Railaco Kraik. Ha’u mos kontente tanba alein de konstrusaun eskola, ita mos simu apoiu fundu ba konstrusaun sentru formasaun ba ita nia maluk sira ho difisiénsia matan iha Munisípiu Liquiça,” governante ne’e agradese.
Nia friza, reabilitasaun no konstrusaun edifísiu eskola ne’e importante tebes, bainhira ita iha kondisaun eskola ho fasilidade ida ne’ebé ke di’ak fo impaktu pozitivu ba rezultadu ba ensinu aprendizajen sira no konserteza ita mos presiza iha profesor ne’ebé kualifikadu.
“Wainhira ita mellora ambiente edukasional nomos sanitáriu iha eskola, kontribui maka’as atu hasa’e kualidade edukasaun no vida estudante sira.” dehan Ministru Armindo