Home Uncategorized Jerasaun Patriota: Estadu La Seriu Rezolve Problema Sosial, Tenke Kansela Hola Kareta...

Jerasaun Patriota: Estadu La Seriu Rezolve Problema Sosial, Tenke Kansela Hola Kareta Ba Deputadu/a Sira

0
1350

Jerasaun Patriota halo konferensia imprensa. [Foto: Crencensia | 05.09.2025]

Reportajen Crencensia de Castro

Organizasaun Jerasaun Patriota (OJP), hato’o sira nia obsrvasaun relasiona ho situasaun atual ne’ebe akontese, liga ho problema sosial ne’ebe povu hasoru.

Liuhusi konferensia imprensa, portavoz Jonio Soares deklara katak Estadu Timor-Leste la seriu atu rejolve problema ne’ebe mosu, no nafatin hamosu sistema hodi hetan previleziu ba sira nia intereses, liu-liu Parlamentu Nasionál ne’ebé ho nia polítika rasik, atu hola karreta maski ema  hotu hatene kondisaun reál povu nian durante ne’e sei moris vulneravel.

‎Janio dehan OPJ husu hodi kansela hola viatura luxu ba deputada no deputadu sira. 

” Jerasaun Patriota apela ba Parlamentu Nasionál Timor-Leste, atu suspende imediatemente planu akizisaun ba viatura luxu foun ba deputadu sira, apelu ida ne’e hato’o bazeia ba auzénsia análize ba kustu-benefisiu sosa viatura foun, prosesu leilaun viatura tuan sira ne’ebé la transaparante no prosesu tenderizasaun no fornesimentu viatura ne’ebé deskonfia iha indísiu ba “mark-up”/presu superfaturadu ne’ebé bele ariska, promove korupsaun no hamosu desviu ba fundu públiku” dehan nia

Sira mos iha kestaun prioridade katak Timor-Leste enfrenta hela dezafiu sosiál no ekonómíku ne’ebé urjente tebes atu tau atensaun: inseguransa alimentár neʼebé boot tebes, alokasaun fundu ne’ebé ki’ik ba sistema edukasaun no saúde, no presipisiu fiskál neʼebé sai kestaun de tempu deit ona.

Nia hatutan Parlamentu Nasional, envézde fő prioridade ba servisu esensiál sira, hili no hakarak nafatin avansa ho konkursu akizisaun SUV Toyota alta gama ba deputadu sira ho justifikasaun atu fasilita “fiskalizasaun no vizita eleitorál sira” no despeza ida ne’e kontradiz diretamente ho rekomendasaun sira ne’ebé halo husi La’o Hamutuk no sosiedade sivil sira durante diskusaun Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba 2025 nian, ne’ebé husu Parlamentu Nasionál atu redúz kustu administrativu desnesesáriu sira no konsentra rekursu ba setór sira neʼebé fő benefisiu diretamente ba sidadaun sira – inklui agrikultura, saúde, edukasaun, no água/saneamentu. 

Aleinde ne’e, gastu sira hanesan ne’e la reflete ba politika Estadu nian kona ba poupansa no efisiensia fiskál no boa governasaun tanba prosesu akizisaun sira ne’e la iha transparánsia!

Jerasaun Patriota hatoo preokupasaun prinsipal sira konaba auzénsia ba análise kustu-benefisiu katak, Parlamentu Nasionál la fornese nein justifikasaun públika neʼebé prova katak iha nesesidade ba viatura foun, no oinsá akizisaun ida ne’e bele halo melloramentu ba fiskalizasaun ka servisu ba eleítór sira. La iha avaliasaun kona-ba kustu reparasaun viatura ezistente, ka utilizasaun ba modelu ida ne’ebé ekonómiku liu, maibé serve objetivu neʼebé hanesan ho kustu ne’ebé baratu liu.

Rekezitu finanseiru ba konkursu/tenderizasaun (TENDER/012/PN-2025) sujere valór totál akizisaun ida ho montante pur-volta-de 4 milloens dólar amerikanu. Viatura espesifikada neʼebé atu sosa maka Toyota Station Wagon (komparável ho Land Cruiser Prado ida). Análize merkadu indika katak kustu unitáriu, inklui importasaun no impostu tuir loloos la liu 60,000 dolar amerikanu. Maibé estrutura konkursu/tenderizasaun implika kustu viatura, signifikativamente, bele boot liu, hamosu preukupasaun ba mark-up ne’ebé boot, lukru esesivu ka korupsaun. Bainhira laiha detallu ba kustu ne’ebé transparente, kompra ida ne’e bele desvia fundu públiku ba ativu/patrimoniu sira ho folin aas liu.

Kontradisaun ho prioridade Nasional sira: ho aumentu ba reembolsu ba emprestimu iha tempu naruk ba oin no dependénsia ba fundu minarai neʼebé nia balansu tuun ba dadaun, gastu ba viatura luxu fő mensajem errada ba sidadaun sira ne’ebé enfrenta hela dezempregu, malnutrisaun no kustu-de-vida ne’ebé aas.

OPJ mos hare katak dezigualdade injustifikável akizisaun dispensioza ida nee hetok ofende liutan povo ida ne’e haree ba disparidade ekonómiku iha Timor-Leste ne’ebe Kada Deputadu ida simu ona pakote de benefisiu anual ho montante aproximadamente 65,772 dólar amerikanu – inklui saláriu, alojamentu, saúde, no regalia seluk tan.

Nia salienta katak Pelu kontráriu, pursentu 42 (42%) Timoroan moris iha liña pobreza nasionál nia okos, sobrevive ho menus husi $57 dolar amerikanu kada fulan, Ida ne’e hatudu katak deputadu ida ninia pakote benefisiu ho montante $5,481 dolar amerikanu besik dala 96 aas liu sa’ida mak sidadaun ida, ne’ebé moris ki’ak nía laran, uza hodi bele moris, iha tempu ne’ebé labarik barak sei hasoru malnutrisaun no familia sira sei susar atu hetan asesu ba servisu báziku, gasta osan miliaun sosa viatura luxu ba elite politiku sira moralmente indefensivel, fiskalmente iresponsável no politikamente imorál.

Sira husu ba Parlamentu Nasional hodi kansela proposta de kompra viatura luxu (TENDER/012/PN-2025).

Halo auditoria independente ba patrimóniu no nesesidade transporte parlamentár, inklui avaliasaun ba valór justu de merkadu ba kualker proposta viatura foun.

Dirije fila fali fundu ba setór esensiál sira atu hadi’ak vida ema nian, hanesan edukasaun, saúde, agrikultura no água saneamentu-investimentu sira neʼebé bele fo retornu ba Estadu no benefisiu diretamente ba sidadaun sira no hametin reziliénsia nasaun nian ba tempu naruk.

“Mai ita hamriik hamutuk, hametin ita-nia filleira, unidu, no patriótiku hodi kontra desizaun sira ne’ebé hamihis konfiansa públiku no dezonra ba sakrifisiu boot no legadu ne’ebé ita-nia eroi sira husik hela mai ita, ba Justisa Sosiál, ba Povu no Estadu RDTL nia rahun-di’ak Asosiasaun Jerasaun Patriota sei tuba-metin no laiha rezerva” hakotu nia

Iha fatin hanesan Presijende OJP Inacio Fonseca hateten konvida nafati maluk sira husi kamada sosial radiu hotu liu-liu Universitariu hotu, veteranus i kombantente Libertasaun nasional ne’ebe nu’udar airin ba dezenvolvimentu no maluk sira husi organizasaun sosiedade sivil hotu hamutuk.

“Ida ne’e momentu ida atu fanun ita nia konsiensia desde que politikus sira la iha ona konsiensia nomos  sentidu konaba nasionalismu patriotismu, ita nia obrigasaun nu’udar sidadaun babain atu fo hanoin sira katak saida mak sira halo ona ne’e, kuaze kontra ona prinsipiu harii nasaun ida ne’e nian ne’ebe sasan sira ne’e presija tau iha konsiderasaun”dehan nian

NO COMMENTS