Home Notisia Komunidade 45% deit iha area rural mak foin asesu bee moos husi...

Komunidade 45% deit iha area rural mak foin asesu bee moos husi BTL-EP

0
781

Koordenador Jeral Plataforma Nasionál Bee, Saneamento no Ijine Timor-Leste (PN-BESI-TL) Januaro Amaral de Jesus, (Foto-David).

Reportajen David da Costa

Komunidade uma kain 45% iha area rurál asesu ona ba bee moos husi Bee Timor-Leste, Empreza Publiku (BTL,EP), maibé komunidade iha area rurál maioria seidauk asesu ba bee moos husi Bee Timor-Leste no barak liu asesu ba iha bee matan, irigasaun, mota, lagoa, no udan been, ida ne’e la asegura tanba dala ruma iha bee matan balun bele kontamina ho bakteria bele afeta fali ba  komunidade sira nia saúde.

Koordenador  Jerál  Plataforma Nasionál Bee, Saneamentu no Ijine Timor-Leste (PN-BESI-TL), Januario Amaral de Jesus, hateten,  rezultadu sensus tinan 2022 uma kain 54% ne’e komunidade asesu ba iha torneira públiku. Maibé husi 50 ital prusentu ne’e, se haree fali ba área rurál ne’e foin 45% mak komunidade área rurál ne’e asesu ba torneira públiku. Ita haree fila fali ba sensus ne’e nia hatete, kuaze 70 ital pursentu mak asesu ona ba bee moos, maibé ne’e sei kategória asesu ba mota, asesu ba lagoa.

Maibé haree loos katak, komunidade asesu ba bee ida ne’ebé tratadu ne’e signifika bee ne’e mai husi bee matan tenke ba lai intek, depois husi intek ba tangki rezervatóriu nune’e halo lai tratamentu mak foin fornese ba iha komunidade, mas haree fali ba bee ida komunidade asesu ba bee ida tratadu ne’e kuaze foin 45% de’it husi totál populasaun.

Entaun sei maiória populasaun territóriu nasionál, liu-liu iha área rurál sira ne’e kuaze sei la’o do’ok ba kuru bee iha mota, ba kuru bee iha irigasaun sira nune’e atende ba sira nia nesésidade báziku.  Tanba tuir dadus sensus ne’e maiória seidauk asesu ba bee ne’ebé tratadu husi Bee Timor-Leste, tanba iha sensus ne’e hatudu nia kobre hotu asesu ba mota, asesu ba bee matan, asesu ba udan been, ne’e mak  totál karik 70% ba 80%.

“Maibé se ita haree fali asesu ba bee ida tratadu ne’e 45% de’it, entaun signifika maiória seidauk asesu bee ida ne’ebé tratadu ne’e. Bee tratadu mak nia iha bee matan mai tiha intek, ba tiha tangki rezervatóriu halo lai tratamentu mak foin distribui ba komunidade, tanba bee ida ne’e mak signifika bee ne’e asegura, tanba halo ona tratamentu. Mais bee ida iha mota, bee lagoa, udan been ne’e la asegura ninia kualidade, dala ruma iha bee matan balun bele kontamina ho bakteria bele afeta fali ba ita nia komunidade sira nia saúde,” dehan Koordenador  Jerál  Plataforma Nasionál Besi Timor-Leste (PN-BESI-TL), Januario Amaral de Jesus, iha kampaun HAK Farol, kuarta 19/11.

Tanba ne’e, problema boot ida ne’e governu rasik seidauk prioritiza iha alokasaun orsamentu jerál estadu, sira la sériu, iha sira nia polítika sira, sira hakerek didi’ak loos, sira nia programa, sira didi’ak narativu ne’e sira esplika klaru loos, sira halo diskursu sira ne’e kapás loos, maibé la tau iha asaun. Liu-liu la tau iha alokasaun orsamentu jerál, tanba ne’e mak husi totál 2 itall pursentu iha orsamentu jerál estadu, maibé 1.2% de’it ba bee no saneamentu.

Problema ida seluk mak kooperasaun entre ministériu relevante sira, liu-liu ezemplu simples iha nivél Ministériu Obras Públika, entre diresaun ida BTL-EP ho mós diresaun sira kona-ba infraestrutura nian. Ezemplu diresaun infraestrutura halo tiha estrada hakotu kanu mais laiha servisu kooperasaun di’ak BTL-EP, depois hakotu tiha mak fó informasaun BTL-EP hatene. Entaun ida ne’e mós kontribui ba oin nusa halo kotu fali sistema bele kanaliza bee ba komunidade sira, entaun ida ne’e prosesu ida ne’ebé fó kontribuisaun ba  komunidade la asesu ba bee.

“Entaun problema ida seluk tan mak konsiénsia ema nian rasik, dala ruma iha fatin balun komunidade asesu ba bee sai oras 24, sira loke estraga de’it, komunidade balun dala ruma susar ba bee, entaun oin nusa ita ida-idak konsiénsia rasik, se bee ne’e ha’u uza nia nesésidade de’it, bainhira sufisiente to’o ona ba nesésidade bele taka. Nune’e bee ne’e ba fali ema seluk, inklui mós balun útiliza hanesan sanio sira ne’e halo fali koneksaun ba iha torneira ne’e rasik, dala ruma hamenus presaun bee ne’ebé fó fali presaun bee ba komunidade sira seluk atu asesu,”nia dehan.

Nune’e mos Portavos Plataforma Nasionál Besi Timor-Leste (PN-BESI-TL) Franciana dos Santos M. Belo, hateten,  iha Alokasaun Orsamentu Jerál do Estadu (OGE) 2026 purvolta 1.2% husi total orsamentu $2.3 Billoes ba iha setór Bee, Saneamentu no Ijiene (BESI), alokasaun OGE ba iha Munisipiu sira kontinua la adekuadu. 

“Tanba ne’e ami rekomenda ba parte relevante sira presiza tau prioridade ba investimentu liu husi orsamentu jerál estadu (OJE) iha nesesidade aumenta ba setór bee moos no saneamentu mínimu 3% husi total Orsamentu Jerál do Estadu,” nia dehan.

 No Presiza haforsa Koordenasaun no Kooperasaun servisu entre liña ministerial no entidade relevante sira ne’ebé involve iha setór Bee no Saneamentu atu iha koordenasaun ne’ebé di’ak no forte, liu husi integrasaun Planu no Programa kada Ministériu relevante sira.

Entertantu Plataforma Nasionál Bee, Saneamentu no Ijiene Timor-Leste (PN-BESI-TL) hanesan Asosiasaun ne’ebe mak servisu no foku iha atividade advokasia liga ba iha setór Bee Moos, Saneamentu no Edukasaun Ijiene kontinua halo Advokasia kona-ba problema bee no saneamentu iha Timor-Leste.

NO COMMENTS