Reportajen Umbelina dos Reis
Asosiasaun Jornalista Timor Lorosa’e (AJTL) kolabora hamutuk Oxfam no Koligasaun Agrikultura sira hodi lansa estabelesimentu sentru media hodi monitoriza prosesu debate Orsamentu Jeral Estadu (OJE) 2024 iha Parlamentu Nasional. Nune’e organizasaun Lao Hamutuk analiza OJE ba tinan 2024 nian, sente governu ladun seriu aloka OJE ba investe setor agrikultor, edukasaun, saúde no infrastrutura tanba aloka OJE mais ou menus 18% de’it.
Peskizador Lao Hamutuk, Mariano Pereira hateten, Lao hamutuk analiza ba parte OJE ba tinan 2024 nian total ne’ebe governu aprezenta ba Parlamentu pelu menus biliaun 2 resin entaun atu analiza masimu ba biliaun 2 resin ne’e tenki tau prioridade ba setor agrikultura, edukasaun, saúde no bee-mos ne’e mais ou menus 18% de’it ne’e signifika governu ladun seriu ba investe setor agrikultura.
“Por ezemplu agrikultura iha proposta orsamentu ba tinan 2024 nian hamutuk 2.1 de’it mos barak nafatin ba saláriu vensimentu du ke iha kapital ba dezenvolvimentu, entaun governu presiza kria kondisaun ne’ebé di’ak, nune’e maluk to’os na’in, grupu defisiénsia no agrikultor sira bele halo atividade mais ke produtivu. Tanba tinan barak ona polítika governu nian nunka tau prioridade ba investe ba setor agrikultura nian, maske iha diskursu públiku membru governu no estadu sempre dehan tau prioridade ba setor agrikultura, saúde, edukasaun, no saneamentu maibé realidade orsamentu ne’ebe aloka ba setor refere ne’e sei ki’ik, entaun realidade parte relevante hatudu katak ko’alia ne’e fasil maibé atu realiza ne’e difisil hodi dezenvolve.” Dehan Peskizador Lao Hamutuk, Mariano Pereira, liu hosi Konferensia Imprensa iha Fundasaun Haburas Farol, kinta-feira, 07/12.
Nia dehan, maluk defisiénsia no grupu balun nunka tane liman ba estadu tanba sira hakarak setor agrikultor ne’e sai dezenvolvimentu no asesível ba ema hotu, ne’e hatudu katak komunidade no grupu refere iha inisiativa maibé kondisaun mak ladun apropriadu atu apoiu ba servisu sira hanesan ne’e, entaun ita tenki ejize ba orsamentu jeral estadu, nune’e governu tenki sériu másimu ba setor agrikultura, nune’e selu ba to’os na’in sira. Nia hatutan, orsamentu jeral estadu, boot ona ba agrikultura mas selu nafatin ba saláriu vensimentu no bem servisu maibé ba kapital dezenvolvimentu ne’e kontinua ki’ik.
“Proposta OJE ba tinan ida ne’e ba Ministériu Agrikultura 30 milloens, (tiga-pulu juta dolar), ne’e ba 9 juta dolar ba saláriu vensimentu, 9 juta dolar ba bem servisu, ba kapital dezenvolvimentu ajuda to’os na’in sira hodi halo produsaun ba agrikultura ne’e 6 juta dolar de’it, entaun signifika orsamentu boot ne’e fo han ba governu de’it, maibé la’os atu halo ba dezenvolvimentu agrikultura nian, nune’e ema hotu bele moris”. Nia dehan.
Nia konklui, dadus anterior sensus uma kain iha Timor-Leste hamutuk 66% de’it ne’e hatudu katak populasaun mai hosi vida agrikultor, entaun ita tenki uza dadus hirak ne’e oinsá atu halo planu ba orsamentu jeral estadu (OJE) 2024 nian ho di’ak nune’e bele responde ba agrikultor sira nia preokupasaun.