Home Notisia Governu Japaun ho PARCIC Asina Akordu ba Projetu Hadi’a Nutrisaun ba Labarik...

Governu Japaun ho PARCIC Asina Akordu ba Projetu Hadi’a Nutrisaun ba Labarik Liuhusi Rendimentu Inan Sira

0
752

Governu Japaun ho PARCIC Asina Akordu. [Foto: Juvinal | 27.01.2025]

Reportajen Juvinal Cabral

Governu Japaun ho PARC Interpeoples Cooperation (PARCIC) asina projetu hadi’a nutrisaun ba labarik sira liuhusi hasa’e rendimentu inan sira, kontinua iha tinan 2025 ba munisípiu tolu  Aileu postu administrativu Aileu Villa, Ainaru (Maubisse) no Ermera (Ermera) total orsamentu $400.000

“Projetu ne’e hahú iha tinan rihun-rua rua-nulu resin-tolu (2023), no tinan ida-ne’e sei sai hanesan tinan datoluk ba projetu ne’e. Ha’u kontente tanba Governu Japaun no PARC Interpeoples Cooperation (PARCIC) kolabora ona durante dékada ida resin,” dehan Embaixador Japaun ba Timor-Leste Tetsuya KIMURA iha nia diskursu serimonia asinatura ‘hadi’a nutrisaun ba labarik sira liuhusi hasa’e rendimentu inan sira’, Embaixada Jepan 24/01/2025.

PARCIC nia objetivu atu apoia florikultura husi feto sira iha area rural hodi fornese ba sira meius ida atu hetan rendimentu atu nune’e sira bele hetan asesu ba ai-han ne’ebé nutritivu ba labarik sira.

“Ami fiar katak projetu ne’e sei promisór tebes iha rai ida ne’e, tanba Timoroan sira gosta ai-funan no uza ai-funan barak iha serimónia no eventu oioin iha governu no iha igreja. Ai-funan ne’ebé kuda iha rai-laran tenke bele hamenus importasaun husi rai-

li’ur. Sua Excellencia Prezidente da Republica Dr. Ramos-Horta mós hanesan apoiante maka’as ba projetu ne’e, vizita ona to’os ai-funan hamutuk ho ha’u iha fulan-Fevereiru tinan kotuk no enkoraja grupu sira atu fornese sira-nia ai-funan ba vizita Sua Santidade Papa Francisco nian iha fulan-Setembru tinan kotuk. Ami hakarak espresa ami nia agradesimentu ba PARCIC tanba mobiliza feto sira iha aldeia sira ba projetu ida-ne’e liuhosi ninia rede sira ne’ebé luan ne’ebé estabelese ona iha dékada rua nia laran,”dehan Embaixador Japaun

Embaixador esplika PARCIC hanesan ONG Japoneza ida ne’ebé servisu kleur liu iha Timor-Leste, hahú nia atividade iha ne’e iha tinan rihun-rua rua (2002), tinan ne’ebé pais ne’e hetan hikas independénsia. PARCIC sempre la’o hamutuk ho Timoroan sira iha dalan ba dezenvolvimentu iha área rurál sira. Sira fó ona apoiu ba agrikultór kafé, agrikultór modo no ai-fuan sira, hodi produz produtu agrikola sira inklui kafé, marmelada, temperu sira ba tein, sorvete, xá herbal, jeli budu-tasi nian, no temperu etu nian ne’ebé hanaran Furikake. Rezidente Japonés barak iha ne’e mós gosta vizita nia loja kafé nian iha kompleksu Pateo. PARCIC mós exporta ona kafe no produtu sira seluk ba Japaun.

“Governu Japaun tau importánsia atu fó apoiu ba komunidade lokál sira tuir prioridade sira ne’ebé hatuur ona husi Governu Konstitusionál dasia (9) Timor Leste nian. Liuliu, ami hakarak hadi’a ekonomia, edukasaun no situasaun saúde feto no labarik sira nian liuhosi promove oportunidade rendimentu feto nian. Atividade sira PARCIC nian barak mak kobre prioridade sira-ne’e.”

Iha fatin hanesan  Country Director of PARCIC Timor-Leste, Junko Ito hateten sira aproveita loron ne’e aprezenta rezultadu ba projetu primeiro ho segundu, no sira nia planu ba tinan terseiru nian projetu hadi’a nutrisaun ba labarik sira liuhusi hasa’e rendimentu inan sira.

“Projetu ida ne’e ami tenta atu hatudu rezultadu katak feto sira iha area rural bele hetan rendimentu ne’ebe ke konsisten, liuhusi florikultura ai-funan fresku. Rendimentu ida ne’e sira bele hadi’a mal nutrisaun iha sira nia uma laran.”

Nia hatutan atu atinze rezultadu ida ne’e sira sei hala’o atividade tolu, primeiru liuhusi organiza malu grupo ida atu esforsu hadi’a nutrisaun, segundu fornese treinamentu nutrisaun baziku ba inan feton sira iha area rural, no terseiru sira sei oportunidade ba traballadora sira aprende tekniku florikultura hodi mana sira hetan rendimentu.

“Ami planu halo atividade sira hanesan ne’e tanba ema barak dehan Timor-Leste ukun an tinan rua nulu ona maibe taxa mal nutrisaun ka raes badak liu-liu ba labarik sira tinan 5 mai kraik ne’e aas nafatin” dehan Junko Ito.

Nune’e mos nia haktuir rendimentu ne’ebe inan feto sira hetan naton, sira rasik la  livre atu foti desizaun ba osan ne’e atu uja ba saida?  Ho situasaun ida ne’e mak sira hanoin fo dalan ba traballadora sira oinsa hetan osan no osan ida ne’e sira nia, sira mak deside espera uja ba asuntu nutrisaun.

“Ami implementa projetu ida ne’e iha munisipiu tolu iha Aileu postu administrativu Aileu Villa, Ainaro (Maubisse) no Ermera (Ermera ). Durasaun projetu tinan tolu hahu fulan Marsu tinan 2023 no agora fulan Marsu 2025 tama ona tinan terseiru, tinan ikus. Rezultadu ami hala’o ho mana sira mak primeiru forma grupo hadi’a nutrisaun ne’e munisipiu tolu grupo hamutuk 12 ho mana sira 103  forma ona grupo. Grupo hadi’a nutrisaun sira nia atividade, ami fornese ona treinamentu kona ba nutrisaun baziku laos deit esplikasaun maibe jogu nutrisaun nune’e sira bele apriende diak. Ami fornese mos demonstrasaun tein ami nia staff nutrisionista sira haree ai-han menu saida mak tein no balansu”

Nia esplika sira mos fo kalendariu nutrisaun ba labarik sira prense matabisu, meudia, merenda no kalan. Dadus sira ne’e foti tanba atu anliza ida-idak nia kostume ai-han iha uma tendensia oinsa. 

Atividade terseiru total feto 78 husi grupo 12 aprende teknika florikultura hodi hetan rendimentu, sira mos monta ona green house 55 hamutuk hektar 1 oferese mos ai-funan nia oan no mos ekipamentus seluk, rendimentu mediu ba membru ida $41.18 kada fulan.Aleinde ne’e mos tinan kotuk haruka reprezentante  ema nain lima ba tuir estudu komparativu iha Indonesia. Nune’e mos iha atividade seluk mak PARCIC hadi’a estrada rural hodi fasilita grupo asesu ba merkadu.

Iha fatin hanesan Diretor Jeral Sekretariu Estadu Igualidade Armando da Costa, reprezenta governu ne’e agradese tebes ba embaixador Japaun iha Timor-Leste nune’e mos ba PARCIC ho sira nia dedikasaun  iha tempu naruk hamutuk ho komunidade, sosiedade no inan feton sira iha area rural hodi transforma sira nia hanoin, dezenvolve area nutrisaun no rendimentu inan sira atu nune’e moris hadi’ak liutan iha familia ida.

“Programa ida ne’e akontese iha tempu ne’ebe naton ita hatene katak iha Timor-Leste  ita hasoru problema raes badak tuir dadus 47% labarik menus husi tinan 5 afeta husi problema ida ne’e, 1 tersu ita nia inan sira ne’e iha problema anemia ran menus ida ne’e mos hanesan ida ne’e mos limitasaun ida ba mal nutrisaun” dehan diretor

Nia dehan governu nia komitmentu tebes atu kombate situasaun ne’e liuhusi estratejia nasional ba kombate mal nutrisaun iha faze nivel nasional, atendimentu komunidade ka familia.

“Entaun sura ho ita boot sira, sura ho governu Japaun nune’e mos koordenasaun sira hotu PARCIC iha ne’e haree ba situasaun kombate ida ne’e, kontribui oinsa mos redusaun violensia hasoru feto no labarik ne’ebe mos sai asuntu ida prioridade iha ita nia situasaun”

NO COMMENTS