Home Notisia Centro Chega ho INFORDEPE Fó Formasaun Ba Professor Sira Kona-ba Direitu Umanu

Centro Chega ho INFORDEPE Fó Formasaun Ba Professor Sira Kona-ba Direitu Umanu

658
0
Centru Chega ho INFORDEPE Fó Formasaun Ba Professor Sira. [Foto: Umbelina | 11.10.2022]

Reportajen Umbelina dos Reis

Centru Nasional Chega!, (CNC, I.P) ho Institutu Nasionál Formasaun Dosente e Profisionais Edukasaun (INFORDEPE)  fó formasaun ba Professores  Ensinu Baziku II siklu, kona-ba konteudu Chega iha istoría Direitu Umanu.

Diretór Divizaun Edukasaun no Formasaun Edukasaun CNC,I.P, Vicente Borges Maia hateten formasaun ne’e hanesan programa ida husi Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD), nian liuhusi  Institutu Nasionál Formasaun Dosente e Profisionais Edukasaun (INFORDEPE) hamutuk ho Centru Nacional Chega, Institutu Publiku (CNC,I.P) hodi fó formasaun ba Profesores sira kona-ba prosesu luta  ba Libertasaun Nasional.

“Bazeia ba avaliasaun Centru chega hamutuk ho Ministeriu Edukadaun halo ba professores  ensinu baziku sira katak sira  presija tan materia suplementar formasaun no ohin ita realiza duni formasaun ida ne’e liu husi INFORDEPE.”dehan diretór Divizaun Edukasaun no formasaun CNC, I.P, Vicente iha salaun CNC,  Segunda 10/09.

Nia haktuir Centru Nasional Chega nia planu ne’e foka liu ba Professor sira sestu ano tan sira mak hanorin materia hotu liu ba materia istoría no direitu umanu no matéria ne’ebe mak fó formasaun ba professores sira mak istória ho direitu umanu.

Nune’e mós nia husu ba professores  sira atu aproveita Formasaun ne’e ho di’ak hodi bele aumenta tan koñesimentu hodi bele ba partilha fali ba alunus sira.

Iha fatin hanesan  Vice-Prezidente Gabinete Formasaun Profisional, kontinua,    Rui da Costa Belo,  hateten husi parte  INFORDEPE  hanesan responsabiliza ba formasaun profesores nian, tanba  formasaun  ba profesores ne’e importante tebes hodi bele  hasa’e professores sira nia  koñesimentu  ba iha istoria Timor-Leste hodi hanorin fali estudante sira.

“Hau hanoin formasaun ohin ne’e importante tebes  livru balun iha tiha  ona,  maibé ida ne’e ita nian formadores sira atu  hanorin kona-ba  istória 1975 nian sae mai ne’e, liliu ba iha Direitu umanu nian”, dehan  Rui.

Nia haforsa tan  formasaun ne’e importante ba professores sira tanba sira mak sei transmite fali istória sira ne’e ba Jerasaun foun sira, tanba jerasaun foun sira ne’e  tenkí  hatene  kle’an kona-ba  istória Timor-Leste  nian, tanba prosesu liberta pátria Timoroan barak mak oho fali malu no la hatene kona-ba direitus umanu.

“Uluk tinan 1975 oho malu,  FRETILIN oho APODETE, UDT ida-idak ho nia razaun, tanba  ne’e professores  sira tenkí  hanorin di’ak hodi labele  kria fali konflitu iha jerasaun foinsa’e ka jerasaun foun sira balun rona istoria la los  bele hamosu fali konflitu”, nia esplika.

Centru Nasional Chega, Institutu Publiku (CNC,I.P) tinan ne’e iha planu fo formasaun ba Professores ensinu  II siklu  totál hamutuk 115 husi Municipiu 11 la inklui RAEOA ho Dili.

Entertantu ohin partisipa iha formasaun ne’e professores husi Ensinu Baziku II siklu, hamutuk 58 no formsaun ne’e hahú iha loron 10 no remata iha 15 Outubru 2022.

Print Friendly, PDF & Email

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here