
By UN News*
Tribunál Internasionál Justisa (TIJ) ka ‘Tribunal Mundial’ iha Hague, Olanda, hasai Opiniaun Konsultivu kona-ba obrigasaun estadu sira nian relasiona ho mudansa klimátika, opiniaun ne’e lee sai iha Kuarta-feira hosi Prezidente Tribunál, Juís Iwasawa Yuji (23/07).
Orgaun judisiál prinsipál ONU nian deside katak Estadu sira iha obrigasaun ida atu proteje ambiente husi emisaun gaz estufa (GHG) no atu halo asaun ho dedikasaun no kooperasaun maka’as atu kumpre obrigasaun ida ne’e.
Ne’e inklui obrigasaun tuir Akordu Paris kona-ba mudansa klimátika atu limita manas globál nian ba 1.5°C as-liu nivel pre-industriál .
Tribunál deside tan katak se Estadu sira la kumpre obrigasaun sira ne’e, sira sei hetan responsabilidade legál no bele hapara hahalok sala ne’e, fó garantia atu la repete no bele halo reparasaun tomak depende ba sirkunstánsia sira.
‘Vitória ida ba ita-nia planeta’
Sekretáriu-Jerál ONU António Guterres hasai komunikadu de vídeo ida hodi simu desizaun histórika ne’e, loron ida hafoin nia hato’o mensajen espesiál ida ba Estadu Membru sira kona-ba mudansa globál ne’ebé kontinua dadaun ba enerjia renovável.
“Ida ne’e mak vitória ida ba ita-nia planeta, ba justisa klimátika no ba poder joventude nian atu halo diferensa,” nia dehan.
Razaun Tribunál nian
Tribunál uza kompromisu Estadu Membru sira nian ba tratadu ambientál no direitu umanu hodi justifika desizaun ne’e.
Primeiru, Estadu Membru sira nu’udar parte ba tratadu ambientál oioin, inklui tratadu kaba-riin ozóniu, Konvensaun Biodiversidade, Protokolu Kyoto, no Akordu Paris no sira seluk tan, ne’ebé obriga sira atu proteje ambiente ba povu iha mundu tomak no ba jerasaun futuru sira.
Maibé, tanba mós “ambiente ne’ebé moos, saudavel no sustentável nu’udar kondisaun ida antes atu goza direitu umanu sira seluk,” tanba Estadu Membru sira nu’udar parte ba deklarasaun direitu umanu oioin, inklui Deklarasaun Universál Direitus Umanus, sira presiza garante goza direitu sira ne’e hodi rezolve mudansa klimátika.
Istória kazu nian
Iha Setembru 2021, Estadu Ilha Pasífiku Vanuatu anunsia katak sira sei buka opiniaun konsultivu husi Tribunál kona-ba mudansa klimátika. Inisiativa ne’e inspira husi grupu joventude “Pacific Island Students Fighting Climate Change”, ne’ebé haktuir kona-ba nesesidade atu halo asaun hodi rezolve mudansa klimátika, liuliu iha Estadu ilha ki’ik sira.
Hafoin nasaun ne’e halo lobbying ba Estadu Membru ONU seluk atu apoia inisiativa ne’e iha Asembleia Jerál, iha 29 Marsu 2023, Asembleia adota rezolusaun ida ne’ebé husu opiniaun konsultivu ida husi ICJ kona-ba kestaun rua: (1) Saida mak obrigasaun Estadu sira nian tuir lei internasionál atu asegura protesaun ambiente? no (2) Saida mak konsekuénsia legál ba Estadu sira tuir obrigasaun sira ne’e bainhira sira halo estragu ba ambiente?
Karta ONU permite Asembleia Jerál ka Konsellu Seguransa atu husu TIJ atu fornese opiniaun konsultivu. Maski opiniaun konsultivu sira ne’e la obriga, sira iha autoridade legál no morál boot no ajuda klarifika no dezenvolve lei internasionál hodi define obrigasaun legál Estadu sira nian.
Ida ne’e mak kazu boot liu hotu ne’ebé TIJ hare’e, ne’ebé hatudu husi númeru deklarasaun eskrita (91) no Estadu sira ne’ebé partisipa iha prosesu orál (97).
‘Tribunál Mundiál’
TIJ, ne’ebé informalmente koñesidu nu’udar “Tribunál Mundiál,” rezolve disputa legál sira entre Estadu Membru ONU no fó opiniaun konsultivu kona-ba kestaun legál sira ne’ebé agénsia no orgaun ONU sira hato’o ba nia.
Nia nu’udar ida husi orgaun prinsipál neen husi ONU hamutuk ho Asembleia Jerál, Konsellu Seguransa, Konsellu Ekonómiku no Sosiál (ECOSOC), Konsellu Fiduciáriu no Sekretariadu no nia de’it mak la bazeia iha Nova Iorke.
Notisia orijinal bele asesu iha: https://news.un.org/en/story/2025/07/1165475
Notisia ida ne’e tradus ho Google Gemini








