
Reportajen Santina Lucia da Costa
Timor-Leste Coalition for Education (TLCE) no HASATIL aprezenta relatoriu peskija impaktu inundasaun 4 – 5 Abril 2021 ba setor edukasaun no agrikultura no hetan katak eskola 45 mak hetan estragus no rai produtivu 10 hektares mak hetan estragus. Relatoriu ne’e lansa liu hosi servisu hamutuk ho Forum ONG Timor-Leste (FONGTIL) no lansamentu ne’e hala’o iha salaun CNE, Kaikoli, loron, 2/7.
Objetivu husi lansamentu ne’e mak, atu fo sai ba publiku relatóriu estragu sira ne’ebé kauza husi inundasaun iha loron 4-5 abril 2021, atu entrega relatoriu organizasaun sosiedade sivil nian ba governu kona-ba estragu sira no analiza orsamentu ba kooperasaun estragu sira, atu hetan konsesus kona-ba oinsa hasa’e investimentu iha setór agrikultura no edukasaun iha tinan 2022.
Diretor Ezekutivu FONGTIL, Daniel Santos do Carmo, hateten, Relatoriu ne’e foka ba inundasaun, ita nia rede serbisu rua HASATIL ho TLCE sira mak halo peskiza NGO Forum hanesan ambrela fasilita serbisu rede nian fahe ba publiku. Ohin ne’e ita lansa relatoriu rua ne’e mensiona kona-ba kondisaun sira ne’ebe hetan estragus husi edukasaun impaktu husi inundasaun husi fulan hirak liu ba no mos ba agrikultura.
Diretor Ezekutivu FONGTIL, hatutan rekomendasaun prinsipal sira maka, oinsa maka governu tenki halo estudus ba fatin sira ne’ebé konstroe ita nia infrastrutura barak, tanba hanoin katak iha tinan-tinan sei akontese inundasaun, tanba tuir sientista katak ita iha mudansa uituan iha ita ninia klima enjeral.
Daniel Santos do Carmo, hatutan, Rekomendasaun seluk maka, oinsa mak atu rekoopera situasaun sira, liuliu eskola sira ne’ebé balun hamoos de’it, mais balun presija iha konstrusaun ruma, entaun oinsa ita tenki rekoopera prosesu sira agora oinsa maka prejensial ne’e sira bele rekoopera kuandu ita nia situasaun normal ona, bele ba eskola fasilidade kompletu.
Daniel, afirma, Iha edukasaun ne’e kuaze eskola 45 mak hetan estragus ne’e husi nivel nasional tomak, tama hotu iha grave, no mos iha balun tanba de’it inundasaun.
Iha fatin hanesan, Vise-Ministru Edukasaun Juventude Desportu (MEJD), Antonio Guterres, haktuir, Governu rasik mos iha apartir iha loron 4 abril mai ne’e mos liu husi diresaun nasional asaun sosial eskolar, tun direita ba terenu halo rekolhamentu ba verifikasaun ba dadus hotu-hotu, kuandu hau haree fila-fali dadus ne’ebé ohin aprezenta husi TLCE dadus ne’e pretinente tebes, tulun tebes governu para kompleta malu oinsa mak tau iha ita nia planu asuntu manual ninian liuliu ba iha tinan 2022.
Antonio Guterres, informa, Eskola ne’ebe grave liu ne’e, iha eskola 16 mak grave ne’e nivel nasional ne’e aat los, ita iha porvolta 61 sala mak estraga, eskola balun mos sentru ba evakuasaun porvolta eskola 10 ne’e iha Dili laran, ne’e 464 xefe familias, sira ne’ebe iha laran 2236 pesoas, oras ne’e dadaun iha de’it ona xefe familia hamutuk 6 mak iha eskola 4 Setembru tanba familia uma seidauk hadia hotu, restu kuaze mamuk ona.
“Governu liuhusi Ministeriu edukasaun Juventude Desportu, ami hato’o ami nia apresiasaun boot ba iniativa husi FONGTIL ho nia rede sosiedade sivil sira TLCE ne’ebé ninia inisiativa di’ak fó mos kontribuisaun ba governu, iha loron 4 abril mosu inundasaun boot nivel nasional, ne’ebé fo afeita tebes kondisoens eskola hotu-hotu nivel nasional, ne’ebe governu agradese tebes ba inisiativa ida ne’e” dehan Vise-Ministru MEJD Antonio Guterres.









