Reportajen David da Costa Gusmao
Relasiona ho publikasaun relatóriu konaba kazu Topu Honis nian ne’ebé deskonfia involve eis-Diretór Komisaun Justisa no Paz (KJP) Dioseze Dili, arguidu Padre Hermínio Fátima Gonçalves, arguidu José Cardoso Moreira, Andre Gonçalves no arguida Libania Martins Amaral, ho ida ne’e Ministériu Públiku (MP) husu ba Tribunál Distritál Dili (TDD) atu aplika pena prizaun tinan ida ba sira.
Iha julgamentu kontinuasaun iha Sesta loron 18/02/2022, Ministériu Públiku (MP) ne’ebé reprezenta husi Prokuradór Matias Soares husu ba Tribunál Distritál Dili (TDD) atu aplika pena prizaun tinan ida, no suspende tinan ida ba arguidu Padre Hermínio Fátima Gonçalves, arguidu José Cardoso Moreira, arguidu Andre Gonçalves no arguida Libania Martins Amaral.
Prokuradór Matias Soares dehan razaun MP husu pena ne’e, tanba konsidera faktu provadu bazeia ba deklarasaun husi arguidu sira nian, no sasin sira durante prosesu julgamentu.
Nia haktuir provadu katak arguidu Padre Hermínio Fátima Gonçalves, halo relatóriu ne’e no hakerek momos vítima nia identidade (naran kompletu) ne’ebé tuir loloos sei segredu, no entrega relatóriu ne’e ba Xanana Gusmão.
Provadu katak maske arguidu Padre Hermínio Fátima Gonçalves halo servisu ne’e bazeia ba orientasaun husi Bispu Dili, maibé tuir lolos labele halo tanba intervein servisu MP ne’ebé sei iha ligasaun ho kazu eis padre Ricard Dasbach iha Oe-cusse.
Nune’e husi parte Advogadu Privadu Arguidu nian, Madre Tomázia Maria de Deus mós husu ba Tribunál Distritál Dili atu absolve arguidu nain haat husi krime ne’e, tanba husi faktu la provadu katak arguidu sira maka hasai relatóriu peskiza Topu Honis ne’e ba iha públiku.
Ho ida ne’e defesza konsidera faktu la provadu tanba asaun no faktu ne’ebé iha no akuzasaun la tuir realidade ne’ebé iha maibe Ministeru Publiku kahur knaar padre ho pesoál ida, no arguidu rasik la halo enkontru ho vítima sira.
Bazeia ba deklarasaun sasin Barbara Nazareth katak Barbara maka halo tradusaun no fó kopia relatóriu ida ba padre sira iha SVD, no Nunsiu igreja nian, maske arguidu rekoñese entrega relatóriu ne’e ida ba Xanana, tanba Xanana maka husu hanesan lider maibé arguidu entrega ho konfidensiálál.
Relasiona ho publikasaun relatóriu peskiza kazu Topu Honis nian, Ministériu Públiku akuza arguidu sira ba pratika krime violasaun ba justisa nia segredu ne’ebé previstu iha artigu 291, husi Kódigu Penal Timor-Leste nian.
Audensia julgamentu ne’e prezide husi juiz singular Evangelino Belo, MP reprezenta husi Prokuradór Matias Soares no arguidu sira hetan asisténsia legal husi Advogadu privadu Miguel Faria.
Entertantu hafoin alegasaun juiz singular prezide Evangelino Bello, marka hikas audensia ba iha loron 4 Marsu 2022 atu rona desizaun ikus husi Tribunal.