Reportajen Adroaldo “Saretukau”
Rede ba Rai (RbR) parseria ho Oxfam Timor-Leste, realiza diálogu nasionál konabá problema rai ne’ebé komunidade sira hasoru hosi Projetu Governu nian, ho tema “Diálogu Nasional konabá Polítika Rai iha Timor-Leste”, relasiona mos ho advokasia ne’ebé durante ne’e Rede ba Rai halo, hamutuk ho komunidade afetadu sira hasoru kuaze territóriu tomak.
Ba diálogu ne’ebé hala’o iha Otél Timor, Koordenadór Nasionál RbR, Pedrito Horténcio Vieira, hateten tinan barak nia laran Rede ba Rai halo advokasia konaba problema rai ne’ebé komunidade hasoru, tanba ida ne’e mak Rede ba Rai fasilita hela diálogu, hodi komunidade hato’o sira nia problema hirak ne’e ba ukun-na’in sira.
“Preokupasaun barak iha munisípiu lubuk ida, tanba durante ne’e sira enfrenta hela problema rai, ne’ebé maka Rede ba Rai halo advokasia iha tinan barak nia laran iha Suai, iha Oekusi, iha Metinaru, iha Aileu, entaun asuntu sira ne’e asuntu sériu, problema nasional ne’ebé maka ita nia komunidade sira hasoru durante sira nia moris. Hodi nune’e sira mos iha tempu kleur buka dalan atu hasoru ita nia líder sira, Nai-ulun sira ne’ebé mak nu’udar responsável ba estadu ne’e, sira buka dalan la hatan tanba sira kbiit laek, entaun sira husu ajuda hosi Rede ba Rai atu fasilita sira hasoru ita nia líder sira,” dehan Kordenador RbR Pedrito, iha Otél Timor, Kuarta-feira, 26/10.
Nia hatutan, diálogu ida ne’e lori komunidade kbiit laek sira hasoru Nai-ulun sira hanesan Prezidente Repúblika, Ministériu Justiça hodi hato’o sira nia preokupasaun direita ba governante sira.
“Iha diálogu ida ne’e, alein de sira hato’o sira nia preokupasaun direitamente ba ita nia líder sira, sira mos iha diskusaun, sei fo tempu barak ba ita nia maluk afetadu sira hosi munisípiu lubuk ida, atu hato’o sira nia problema ne’ebé durante ne’e sira enfrenta hela, tanba observasaun ne’ebé durante ne’e ami haree, fo apoiu, sira terus kleur ona, sira hetan ameasa hosi Polísia sira, hetan ameasa hosi autoridade munisípiu, entaun sira buka dalan atu ema fo tulun, ema atu do defeza ba sira, ida ne’e mak objetivu boot hosi diálogu ida ne’e,” Pedrito hato’o.
Iha sorin seluk atu rezolve problema rai ne’ebé sempre mosu, Kordenador Nasional ne’e hatete, presiza tau iha asaun ba ho sériu ba lei ne’ebé iha hosi governante sira.
“Maibé problema ida ne’ebé mak iha, sempre mosu hela de’it, tanba ita nia governante rasik, ema barak mak la komprende lei, sira mak prodús lei, maibé sira la kompr, sira la memahami lei, entaun ida ne’e obstákulu boot. Sé ha’u implementador ida mak la koñese di-di’ak lei, oinsá mak ha’u bele implementa, ida ne’e mak sosiedade sivíla liu-liu Rede ba Rai dezafia Ministériu Justiça, primeiru fo tempu ba sira aprende lei ne’e atu koñesimentu di’ak ba lei i depois sira mos tenki halo sosializasaun ba lei ne’e, tanba lei ne’e labele rai de’it iha gaveta okos, tenki hodi ba povu nia leet atu esplika,” dehan nia.
Iha parte sorin ba diálogu ne’e, komunidade afetadu Regina Ola, hosi Rejiaun Administrativu Espesiál Oe-cusse Ambeno (RAEOA), ba Projetu Otél 5 estrelas Oe-Upu, hato’o nia insatisfasaun ba projetu ne’e rasik tanba uza nia rai maibé sein konesimte husi nia.
“Ha’u afetadu hosi projetu 5 estrelas Oe-Upu hosi Projetu ZEESM ne’ebé tama iha 2014, 21 de Setembru ne’ebé uza ha’u nia rai sein koñesimentu i primeira pedra mos ha’u na’in ba rai la hetan konvite, ha’u mak obriga aan ba de’it. Momentu ne’ebá inísiu kedan, hahú kedan la iha kontaktu, la iha aprosimasaun, ne’e duni ha’u bele dehan, atitude hanesan ne’e hatuun ka viola valor kultura Oe-cusse nomos valor relijiaun,” Komunidade Regina preokupa tebes.
Regina akresenta, nia reprezenta kumunidade afetadu seluk hanesan afetadu ba Oli pezadu, Otél 5 estrelas Oe-Upu, rezidénsia Fulolo nomos alargamentu estrada, aeroportu no seluk tan, hodi husu governu responde ba sira nia ejizensia.
“Ne’ebé husi ha’u, mos reprezenta kumunidade afetadu seluk ejize ba governu liu-liu ba Ministru Justiça hodi bele obrigatóriu lalais tenki halo rezolusaun ruma ou dekretu lei ruma hodi bele autoriza RAEOA hodi halo indemnizasaun mai ami nia direitu ba rai, ba plantasaun, ba uma seidauk selu,” nia esperansa.
Iha sorin seluk, Prezidente Komisaun Terras, Pascoal da Costa Soares, agradese tebes ba Rede ba Rai ne’ebé konvida sira partisipa iha eventu ne’e, “para depois atu rona komunidade sira ne’ebé durante ne’e iha kazu disputa rai, liu-liu disputa rai tantu provadu nomos ba hasoru estadu ne’e rasik. Entaun hosi eventu ida ne’e ami mos bele iha informasaun balu para depois ami bele hatene rai sira ne’ebé konsidera hanesan disputa hela,” nia hatutan, iha sira nia parte simu problema disputa, rejista no rezolve de’it, maibé la iha kompeténsia ba polítika sira.
Diálogu ne’e partisipa hosi komunidade afetadu sira ne’e hosi projetu Suai Supply Base, ZEESM Oe-cusse, alargamentu aeroportu Comoro Díli, Sidade Universitáriu Aileu, hosi Same, Hera, Ainaro nomos Metinaru ba ba projetu Timor Gap nian, inklui kazu Markoni, Gembel Art Collective no Arte Moris. Hosi ne’e, komunidade sira hato’o sira ida-idak nia problema no buka solusaun hosi resposta governmente nian.










