Reportajen David da Costa Gusmao
Espoza Prezidente Repúblika, Dr. Francisco Guterres Lú Olo, Cidalia Nobre Mauzinho Guterres agradese tebes ba Cruz Vermella de Timor-Leste (CVTL) nia serbisu, apoiu komunidade iha terenu bainhira iha dezastre naturais ruma.
“Ha’u hakarak hato’o ha’u-nia agradese ba CVTL no mós ba voluntáriu sira tomak, ba estrutura CVTL nian ne’ebé mak halo sira-nia serbisu, liuliu entendimentu ne’ebé mak lais iha oras tolu nia laran, bele atende ona ita-nia komunidade sira ne’ebé mak hasoru dezastre naturais ida ne’e”, dehan nia hafoin partisipa serimónia aniversáriu Cruz Vermella de Timor-Leste (CVTL) ba dala 21, Tersa 22/06.
Nia haktuir durante ne’e CVTL hala’o nia programa barak, atividade barak ne’ebé la’ós iha Dili de’it, maibé to’o mós iha munisípiu no area rural sira.
“Iha ha’u nia vizita ida, ha’u hasoru duni voluntáriu joven sira ne’ebé iha espíritu makaas tebes, hakarak kontribui atu hadia di’ak ba komunidade sira iha area rurál”, hatutan nia.
Nia esplika programa ne’ebé mak CVTL trasa tia ona iha tempu ne’ebá, entaun ho okaziaun ohin mós nia hakarak hato’o nia agradesimentu boot tebes, ba fundadór sira ne’ebé harii ona CVTL komesa inisiu to’o mai ohin, ho estrutura sira hotu, voluntáriu sira no mós ba parseiru sira hotu, tantu iha rai laran no mós doadores sira husi rai li’ur ne’ebé mak fó apoiu mai CVTL ida ne’e, hodi hala’o nia atividade liuliu hodi hakman komunidade sira nian sofrementu.
“Ha’u fiar, ha’u fó konfiansa tomak ba CVTL ninian, liuliu ba joven voluntáriu sira ne’ebé mak servisu iha ne’e, katak sira-nia servisu ida ne’e sei la’o di’ak liu hodi fó apoiu ba ita-nia komunidade sira no ha’u fiar , ha’u fó konfiansa tomak ba sira-nia serbisu”, Espoza PR nia esperansa ba CVTL.
Iha fatin hanesan Prezidente Cruz Vermella de Timor-Leste (CVTL), Madalena Hanjam informa haree ba tema CVTL ne’ebé iha katak hakmaan sofrementu humanu no CVTL nia istória hahú kedas iha 1975 hala’o nia serbisu konflitu iha funu.
“Situasaun komesa avansa to’o tama iha Indonesia nia tempu, Cruz Vermella la’o hamutuk ho Indonézia depois to’o ita independénsia ita harii ita-nian rasik, agora 21 anos no kontinua hala’o nia serbisu humanitaria liuliu ba iha família ne’ebé mukit liu, signifika ema ne’ebé kiak liu no vulneravel liu”, nia esplika.
Nia salienta enkuantu haree ba situasaun dezenvolvimentu governu hala’o no CVTL sai hanesan ausidiu ba governu maibé kuandu iha lakuna nia tama kedas, ezemplu ajuda iha inundasaun, emerjénsia nune’e dentru tama iha oras tolu nia laran nia atividade tenke la’o kedas.
“Atividade barak tebtebes ho voluntáriu professional mós iha, iha atividade jerál mós iha hanesan, halo uma, dada bee, fó asisténsia médika, enfermajen, nutrisaun no atividade seluk tan”, nia haktuir
Nune’e membru husi CVTL hamutuk rihun rua resin, voluntáriu 6000, ema ne’ebé serbisu 200 no nia vor ba desizaun 21.









