Reportajen Joselina dos Santos
Fulan ikus tinan 2021 to’o ohin loron Janeiru 2022 Departamentu Emerjénsia, Hospital Nasional Guido Valdare (HNGV), simu kazu moras dengue hamutuk ema nain 295, maioria labarik no kazu refere halakon ona ema nain 8 nia vida, kazu hirak ne’e seidauk iha ai-moruk espesifiku maibé profesional sira fó atendimentu suportativa ba kazu moras dengue.
Neon Metin dada-lia ho Xefe Departamentu Emerjénsia HNGV, Vidal Lopes, nia esplika katak sira halo atendimentu hanesan bain-bain, tanba ema hotu hatene katak HNGV, liu-liu Departamentu Emergensia simu pasientu hotu, tantu hosi ospital Referais no ospital Rejionál, sira halo atendimentu tuir padraun protokolu nian.
“Kuandu ema hetan ona moras dengue Nia ai-moruk espesifiku laiha, maibe tenke halo tratamentu Suportativa no fo tratamentu Sintómatiku karik isin manas fo tuir ai-moruk isin manas, muta fo ai-moruk muta, no apoiu iratasaun soru no mos observa i trata Sop maibe atu di’ak liu ne’e tratamentu preventivu,” Dehan Xefe Departamentu Emergensia HNGV, Doutor Vidal ba Neon Metin iha nia kna’ar fatin HNGV Bidau, 06/2022.
Profesionál Saude ne’e informa, atu halo preventiva para susuk labele tata, ne’e iha meius barak, maka Ministeriu Saúde tenke foti nia funsaun no papél, liu-liu diresaun kompetente atu halo promosaun ba komunidade tomak ho kontrolu foku liu ba kazu dengue ,ne’ebe mak barak liu hodi evita moras dengue.
Nune’e mos halo fumigasaun rega susuk no halo promosaun ba komunidade sira, atu sira bele iha konxiénsia hodi hamoos baleta kuak, no hakoi lata mamuk no roda aat sira atu susuk la bele moris iha laran, tanba susuk ne’e gosta moris iha bee nebe nalihun iha lata fatin no roda koak sira.
“Hosi Emerjénsia HNGV relata Kazu Dengue aas iha tempu udan, liu-liu labarik sira. Tanba ne’e Ministeriu Saúde no parte kompetente tenke halo promosaun atu komunidade sira iha Konsiensia hodi hamoos ambiente saudavél, Susuk ne’e naran Aedes Aegypti nia tata ema iha tempu loron mais Vulneralvel liu mak labarik sira tanba ne’e mak kazu moras dengue relata iha Emergensia barak liu labarik,” hateten Doutor Vidal.
Doutor ne’e dehan HNGV nafatin simu pasiente sira, maibe husu ba parte kompetente no Ministeriu Saude, liu-liu diresaun kompetente kona-ba prevensaun, promosaun fumigasaun ba kontrolu, atu halo promosaun ba komunidade Díli laran, no Munisipiu sira atu rega susuk iha fatin-fatin, no hanorin mos komunidade sira atu hamoos lata mamuk no baleta kuak para susuk labele moris iha laran.