Home Justisa Matias Boavida  Hetan Pena Suspensaun Tinan 2, no Miguel Soares Fulan 3 Ba...

Matias Boavida  Hetan Pena Suspensaun Tinan 2, no Miguel Soares Fulan 3 Ba Kazu Asediu Sexual iha UNTL

99
0
Administradór Jerál Universidade Nasionál Timor Lorosa'e (UNTL), José Dionesio Ximenes, (Foto-David).

Reportajen David da Costa 

Professór na’in rua iha Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL), Matias Boavida Freitas husi Fakuldade Ciénsia Sosiais no Polítika (FCSP) no Miguel Soares husi Fakuldade Medesina no Ciénsia Saúde (FMCS), hetan pena suspensaun hosi Komisaun Funsaun Públika (KFP) tanba envolve iha kazu asédiu seksuál. 

Matias hetan suspensaun durante tinan rua no Miguel hetan suspensaun fulan tolu. Durante períodu ne’e sira la iha direitu atu simu vensimentu no asesu fila-fali ba servisu to’o desizaun administrativu remata.

Administradór Jerál Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL), José Dionesio Ximenes, hateten, kona-ba kazu asédu seksuál ne’ebe akontese iha ambiente universitáriu ne’e, administrativamente prosesu ne’e la’o ona, no diskusaun sira iha universidade liuhosi konsellu dixiplinár universidade ninian ne’ebe mak diskute tiha asuntu ne’e depois enkamina relatóriu ba Komisaun Funsaun Públika.

Tanba ne’e, Professor  na’in rua ne’ebe maka komete kazu asédu seksuál  iha UNTL, ida husi  Fakuldade Ciensia  Sosiais no Polítika (FCSP) mak Matias Boavida no Miguel husi Fakuldade Medesina no Ciensia Saúde (FMCS) hetan ona supensaun ona.

“Iha profesór na’in 2, mas atu hatete la índika ba ema ne’e tenke hanesan ne’e, mas atu hatete iha na’in 1 fó suspensaun tinan 2 no na’in 1 seluk fó suspensaun fulan tolu ho total loron 90, ne’e atu hatete klaru katak KFP mak toma desizaun ba iha aktu hirak ne’e, ne’ebe la hatete katak, buat sira ne’e husik hela de’it la’e mas aktu administrativamente la’o,” dehan Administradór Jerál UNTL, José Dionesio Ximenes ba jornalista  sira iha kampus  Sentral UNTL, kinta 7/05.

Nia hateten, tanba ne’e mak atu dehan de’it, iha na’in ida suspende ba tinan 2 no ida seluk fulan 3. Durante suspensaun, professor na’in 2 sira la hetan regalias hotu, ne’ebe klaru laiha diretu atu simu vensimentu, tanba iha despaixu hosi KFP mai universidade katak suspende ker dizer buat hotu-hotu nia labele asesu nia fila-fali ba ema baibain.

Maibé depois sira nain rua hala’o tiha ninia pena suspensaun pois mak nia fali mai entrega ba instituisaun depois koordena fila-fali ho KFP atu haree kona-ba prosesu sira ba oin. Tanba lei hatur iha ne’eba hatete hanesan ne’e.

Tanba ne’e, buat ida nune’e ka la nune’e, agora nia rezultadu mak hatudu hanesan ne’e, agora na’in simu ka la simu fila-fali ba diretu ninian para atu halo kontestasaun ka ne’e nia diretu, tanba país demokrátiku ema hotu-hotu iha diretu bele hato’o tuir dalan legál.

 Bainhira  halo kontestasaun halo ba KFP la’os halo mai universidade, tanba KFP mak dapur ba instituisaun administrasaun ba Timor tomak, ne’ebe sira mak iha kompetensia atu fó pena suspensaun ka demisaun sira mak tenke fó.

No despaixu kona-ba asédiu seksuál ne’ebe maka komete husi professór  nain rua iha UNTL ne’e, komisaun Funsaun Públiku hato’o ona  karta supensaun  mai iha universidade iha semana tolu ba kotuk  ne’e.

“Despaixu hosi Komisaun Funsaun Públika , ha’u simu iha dentru fulan Abríl fulan kotuk,” nia dehan.

Nia haktuir, funsionáriu Estadu no professor sira ne’e estatutu kuaze funsionáriu Estadu, entaun se mak kontrola ne’e komisaun Funsaun Públika. Tanba ne’e mak KFP foti ona medida ba iha professor sira ne’ebe mak komete Asédiu seksuál. Maibé  kona-ba asédiu sexual, ida ne’e la’os istória foun, iha Timor kuaze viral. Mas iha estrutura foun UNTL ida ne’e mai iha husu no bandu atu professor sira labele komete Asédiu seksuál iha universidade. 

“Ida ne’e komitmentu ami nian se de’it mak komete asediu seksuál tenke responsabiliza ba iha aktu sira ne’ebe mak nia halo,” nia hateten.

Nia afirma, tanba ne’e prosesu ba kazu ne’e la’o, estrutura foun mai ne’e simu de’it mak estrutura mas prosesu iha governasaun anteriór la’o to’o ona ba KFP, no KFP mós hatun despaixu mai katak professor sira ne’ebe komete rezultadu hosi imvestigasaun hatudu katak se komete tenke responsabiliza.

Maibé aktu sira ne’ebe mak professor sira halo, aktus ne’ebe ema seluk nia haree labele, tuir pais demokrátiku ne’e dala ruma atu hatete loloos la merese. Por enkuantu atu hatete de’it katak aktu hirak ne’e depois haree tuir lei administrasaun públika ne’e katak iha buat ruma ne’ebe mak  la merese lolos labele halo, lei kondena tenke tuir lei, la’os halo tuir fali opiniuan ema nian.

Print Friendly, PDF & Email

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here