Home EduTek Professor Destakadu Sira Eziji Subsidiu Alojamentu no Halo Lalais Konstrusaun Rezidensia Ba...

Professor Destakadu Sira Eziji Subsidiu Alojamentu no Halo Lalais Konstrusaun Rezidensia Ba Manorin 

159
0
Profesóres destakadu iha teritoriu nasionál halo konferensia imprensa

Reportajen Estajiariu Isac Sarmento

Profesóres destakadu iha teritoriu nasionál realiza konferénsia imprensa iha Jardim 5 de Maio hodi ezize Ministeriu Edukasaun, atu tau seriedade bá problema ne’ebé sira infrenta iha baze liu-liu konaba alokasaun subsidiu no rezidénsia ne’ebé sira hela bá, profesór sira husu halo re-alokasaun karik Ministeriu Edukasaun seidauk bele rezolve ejijensia sira neebe professor sira infrenta mak koloka hikas sira ba sira idaidak nia munisipiu orijen.

Porta-voz Feliciano da Silva dehan, sira sente la mentavél no preokupa tebes ho Edukasaun nasionál nia servisu relasiona ho liña koordenasaun husi nasionál to’o bá iha baze, sira mós sente lamentavél ho servisu Ministeriu Edukasaun ne’ebé mak to’o agora seidauk iha desizaun imediata ruma relasiona ho problema ne’ebé sira hasoru liu-liu konaba prosesu levantamentu dadus konstrusaun rezidénsia profesór sira-nian ne’ebé to’o agora seidauk iha asaun konkreta ruma iha terenu, bazeia ba preokupasaun neebe sira inferenta mak atu prosesa osan subsidiu kolokasaun nian inklui subsidiu ba alojamentu no halais prosesu konstrusaun residensia ba professor sira no rekoloka hikas ba sira idaidak nia orijen.

“Ministeriu Edukasaun atu prosesa ona ami-nia direitu bá subsidiu nian ne’ebé mak haktuir iha dekretu Lei iha nú 31/2023 rejistu iha artigu 51 koalia konaba subsidiu kolokasaun no dekretu Lei nú 20/2010 rejistu iha artigu 15 koalia konaba subsidiu area remotas nian, nune’e mós ho subsidiu alojamentu nian no halais prosesu konstrusaun rezidénsia bá profesór sira. Segundu, ami husu bá Ministeriu Edukasaun atu haruka fila profesór sira ne’ebé mak muda ona fatin sein koñesementu husi parte rekursu humanu edukasaun nian rasik tanba sirkulár ne’ebé mak ministeriu rasik hasai ona” dehan Porta-voz Feliciano da Silva liuhusi konferensia imprensa iha jardin 5 de maio, (24/04).

Porta-voz Feliciano da Silva dehan tan, sira prontu ona halo tuir saida mak Ministeriu Edukasaun haruka katak obrigatoriu sira tenke destaka iha teritoriu nasionál tomak maibé até agora sira seidauk hetan resposta ruma konaba kondisaun sira ne’ebé sira hasoru iha baze, tanba ne’e liuhusi konferensia ida ne’e atu bele fanu Ministeriu Edukasaun hodi tau konsiderasaun bá problema ne’ebé sira hasoru.

Fatin hanesan profesór Jaime Ataide ne’ebé destaka iha Eskola Ensino Báziku Filial(EBF) Parami Atsabe dehan tan, ekonomikamente karik sira moris ho situasaun ne’ebé mak difisil oinsá mak sira bele prepara materia ho di’ak planu ho di’ak oinsá mak bele transmite siénsia bá estudante sira, tanba ne’e sira husu Ministeriu Edukasaun atu tau seriedade hodi haree problema ne’ebé mak sira infrenta ona.

“klaru ke subsidiu inisiál loos hot-hotu hetan maibé subsidiu ida konaba alojamentu ami hela dook subsidiu alojamentu laiha subsidiu transporte hanesan de’it subsidiu mai profesór sira iha hela sidade, sira mós hanesan kada més simu $25 hanesan ho ami-sira ne’ebé dook husi munisipiu entaun ami hakarak husu bá ministeriu relevante é melhor buka dalan oinsá atu fó solusaun  labele orsida balun ne’ebé ho kór familia kor oin-oin ita lahatene timor ne’e kór barak entaun sira mai ita boot sira fasilita lalais maibé ami-sira la tama iha kór ida ne’e kór a kór b ne’e laiha” dehan profesór Jaime Ataide.

Profesór Joni Madeira destaka iha Ensinu Báziku Filial(EBF) Labutelu Maubaralisa mos dehan, subsidiu ne’ebé profesór sira hetan ne’e iha parte tolu, remotas, muito remotas no extraremente remotas, maibé to’o agora sira seiduak hetan subsidiu hirak ne’e, liuhusi problema ne’e mós sira bá hato’o ona iha Ministeriu edukasaun maibé seidauk iha resposta konkreta ruma, tanba ne’e sira husu karik Ministeriu laiha kapasidade atu rezolve problema ida ne’e entaun re-koloka fali sira bá ida-idak nia munisipiu.

“ha’u bá iha ha’u-nia munisipiu mak bee laiha ka ahi laiha ka estrada aat ne’e problema ha’u-nian agora ó koloka ha’u bá iha ne’ebá osan ida ha’u simu ne’e $288 mina agora folin sa’e ha’u atu lori saida mak trata ha’u-nia aan, ha’u mós moris ne’e la’os ha’u mesak de’it ha’u iha familia ha’u iha pai mãe ha’u iha fen oan, pasti ita-nia nesesida ne’e ita jere bá dalaruma $288 la to’o ida tanba ne’e mak ultima rekursu ne’ebé mak ami hakarak ezize bá ministeriu sé laiha kapasidade ona atu resolve ida ne’e re-koloka mestre sira ne’e bá ida-idak nia munisipiu” konklui profesór Joni Madeira.

Print Friendly, PDF & Email

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here