Home Notisia Hospital Militár Foun Sei Hamenus Haruka Pasiente Timor-oan Ba Tratamentu Iha Malázia

Hospital Militár Foun Sei Hamenus Haruka Pasiente Timor-oan Ba Tratamentu Iha Malázia

74
0
Primeiru Ministru kay Rala Xanana Gusmão (Foto-David).

Reportajen David da Costa

Governu Timor-Leste simu oferta hosi Governu Repúblika Popular Xina, atu konstrui hospital militár ida iha área Kuartél-Jerál Ministériu Defeza nian. Projetu ne’e bele hasa’e kapasidade servisu saúde iha rai laran no hamenus nesesidade atu haruka pasiente Timoroan ba tratamentu iha Malázia.

Primeiru Ministru (PM) Kay Rala Xanana Gusmão, hateten, ohin mai informa ba Prezidente Repúblika (PR) José Ramos-Horta, kona-ba horseik iha sorumutu Konsellu Ministru, Governu konkorda ona ho oferta ida hosi Governu Repúblika Popular Xina atu konstrui hospital militár ida iha área Kuartél-Jerál Ministériu Defeza nian.

“Horseik iha reuniaun Konsellu Ministru ami konkorda ho oferta ida hosi Xina atu halo, Kuartél Jerál iha Ministériu Defeza nia kotuk, atu konstrui hospital militár nian ida,” dehan Gusmão.

Projetu ne’e sei realiza liuhosi koordenasaun besik ho Ministériu Saúde, liuliu atu prepara rekursu umanu saúde, inklui médiku sira, hodi hasa’e kapasidade servisu saúde iha rai laran no hamenus nesesidade atu haruka pasiente ba tratamentu iha estranjeiru.

“Sira halo tiha depois mak koordena di’ak ho Ministériu Saúde, liu-liu atu prepara ita nia doutór sira hodi evita atu haruka bei-beik moras sira ba Malázia,” nia afirma.

Xefe Governu hateten preparasaun médiku espesialista sira presiza tempu no prosesu naruk, tanba dezenvolvimentu rekursu umanu la fasil. Ho nune’e, Governu sei kontinua haree no prepara di’ak programa formasaun ba profisionál saúde sira.

“Nune’e mós ita buka tok prepara ona ita nia doutór sira mas buat ne’e la fasil, ne’e duni maka ita buka to’ok prepara ona ita nia doutór sira mas buat ne’e la fasil, ne’e dui maka ita sei haree to’ok,”nia subliña.

Maibé relasiona ho gastu tratamentu iha estranjeiru, Governu mós hateten katak bainhira hahú servisu iha Jullu 2023, hetan dívida ne’ebe Governu anterior husik ba tratamentu saúde iha rai liur, ho montante to’o millaun US$38. Dívida refere ne’e seidauk selu hotu, maibé prosesu pagamentu kontinua la’o tuir kapasidade Estadu nian.

“Tanba bainhira tama iha Jullu 2023, divida de’it ba haruka hosi Oitavu Governu haruka ema ba liur millaun 38, Nonu Governu mak selu uitoan – selu uitoan,” nia dehan.

Tanba ne’e, oferta konstrusaun hospital militár ne’e mai hosi Governu Xina, liuhosi Ministériu Negósiu Estranjeiru no Ministériu Defeza Xina. Projetu ne’e sei harii hanesan Hospital Militár Amizade ida ho padraun no kualidade aas.

“Ho ida ne’e mak ami simu tiha, ida ne’e Governu Xina mak oferese, Ministériu Negósiu Estranjériu mós Xina mak halo oferese, Ministériu Defeza mós Xina mak halo oferese, ne’ebe sira oferese tan atu halo hospital militár amizade ida ho kualidade tebtebes,” nia hateten.

Nune’e mos iha sorumutuk Konsellu Ministru nian horseik loron kuarta 1 fulan Jullu, Ministru Defeza, Donaciano do Rosário Gomes, halo aprezentasaun ida kona-ba projetu konstrusaun ba Ospitál Militár FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) nian, ne’ebe dezenvolve iha ámbitu kooperasaun bilaterál entre Timor-Leste no Repúblika Populár Xina.

Iha aprezentasaun ne’e, misaun téknika xineza ne’ebe responsavel ba serbisu preparasaun ba projetu ne’e aprezenta karakterístika prinsipál ba futuru Ospitál Amizade Timor-Leste-Xina, ne’ebe sei harii besik iha Ministériu Defeza no Kuartél-Jenerál F-FDTL, iha Dili.

Projetu ne’e inklui ospitál jerál ida ho kapasidade kama 100, área maizumenus metru kuadradu 10.500, edifísiu prinsipál ida ho andár ualu, no mós edifísiu apoiu sira, ne’ebe kompleta ho teknolojia médika moderna no preparadu atu fornese servisu konsulta esterna, kuidadu emerjénsia, internamentu, imajiolojia, análizes klínikas no kuidadu intensivu.

Halo mós aprezentasaun ida kona-ba kriasaun Komisaun Interministeriá ida hodi halo supervizaun no akompañamentu ba Konstrusaun Futuru Ospitál Militár nian.

Governu Aprova Kareira Foun ba Guarda Prizionál

Xefe Governu mos informa ba Prezidente republika kona-ba Governu liuhosi Konsellu Ministru aprova ona estatutu no kareira foun ba Guarda Prizionál, hanesan parte husi esforsu atu hadi’a sistema kareira no valoriza funsionáriu públiku sira.

Tanba Guarda Prizionál kleur ona hein aprovasaun estatutu ne’e. Nia lembra katak membru Polísia Nasionál sira mós hasoru situasaun hanesan, balu to’o ona idade katuas maibé seidauk hetan promosaun. Tanba ne’e, Governu foin lalais ne’e aprova promosaun no medida sira seluk atu hadi’a kondisaun servisu ba forsa seguransa.

“Guarda Prizionál kleur ona nafatin -nafatin hela de’it ne’e mak horseik KM aprova tiha estatutu foun, imi lembra katak sira hosi polisia mós kleur sira servisu katuas hotu ona mós mak nune’e nafatin, foin dadaun iha tinan kotuk ita aprova halo promosaun, halo buat sira ne’e hotu,” dehan primeiru Ministru Xanana ba Jornalista sira iha Palásiu Prezidensial Bairo-Pite.

Governu la hakarak de’it aumenta saláriu, maibé hakarak garante katak remunerasaun no benefísiu sira fó baze ba desempenhu no responsabilidade iha servisu. Tanba ne’e, Governu kontinua avalia no hadi’a polítika sira ne’ebe relasiona ho kareira no remunerasaun funsionáriu públiku.

“Ne’ebe ita hakarak hadi’a, hadi’a para ita la dehan katak ita selu de’it la’e, ita haree tuir nia halo di’ak sel, halo ladi’ak sai, ne’ebe buat sira ne’e hotu ami haree hela,” nia afirma.

Entertantu iha sorumutu Konsellu Ministrus horseik iha loron kuarta 1 fulan Jullu, Ministru Justisa, Sérgio de Jesus Fernandes da Costa Hornai, aprezenta kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 10/2012, loron 29 fulan-fevereiru, ne’ebe aprova Karreira Espesiál no Estatutu Guarda Prizionál nian nian ne’ebe maka governu horseik aprova projetu Dekretu-Lei ne’e.

Ho objetivu hosi diploma ida ne’e atu halo revizaun ba rejime Karreira Espesiál no Estatutu Guarda Prizionál, ne’ebe vigora dezde 2012, ho objetivu atu esklarese regras ba promosaun karreira, valoriza guarda prizionál no reforsa efikásia sistema prizionál nian.

Entre mudansa prinsipál sira ne’ebe prevee iha diploma ida-ne’e maka kria kategoria Xefe Guarda Prizionál Prinsipál, revee regras promosaun, aumenta komplementu remuneratóriu ba 50% hosi saláriu baze, fó direitu ba refeisaun durante turnu servisu.

No mós kria rejime promosaun exesionál bazeia ba antiguidade ba guarda prizionál sira ne’ebe mantein iha eskalaun ikus hosi sira-nia kategoria durante tinan ualu liu, naran katak sira kumpre rekizitu legál sira. Diploma ne’e mós introdús ajustamentu ba rekrutamentu, formasaun no ezersísiu funsaun xefia nian.

Ho revizaun ida ne’e, nia objetivu mak atu rekoñese méritu no dedikasaun guarda prizionál sira nian, kria kondisaun di’ak liután ba progresaun sira-nia karreira no kontribui ba hadi’a seguransa no kualidade servisu ne’ebe presta iha estabelesimentu prizionál sira.

Projetu Dekretu-Lei ida ne’e hetan ona deliberasaun iha sorumutu Konsellu Ministrus iha loron 13 fulan-marsu tinan 2024. Maibé, tuir ajustamentu sira ne’ebe mak introdús iha faze redasaun finál, liuliu atu armoniza rejime remuneratóriu, prevee direitu ba refeisaun durante turnu servisu, no estabelese rejime tranzitóriu ida ba promosaun estraordinária, presiza reavaliasaun no deliberasaun foun ba Projetu Dekretu-Lei ida-ne’e.

Print Friendly, PDF & Email

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here