Reportajen David da Costa Gusmao
Relasiona ho mapa publikasaun konaba konstrusaun Aero portu Comoro, komunidade uma kain hamutuk 130 nebe afetadu, 57 mak tama iha lista disputa ka problema ho estadu, pertense ba Aldeia Beto Tasi no Anin Fuik, ho ida ne’e komunidade iha aldeia 4 ( Beto-Tasi , Anin Fuik , Naroman no Loro Matan ) lamenta tebes tanba mapa publikasaun refere kria problema entre komunidade rasik inklui autoridade lokal sira.
Tuir Portavoz afetadu konstrusaun Aero portu Comoro, Octaviano da Costa hateten relasiona ho publikasaun kona – ba lista rai ne’ebe afetadu ba konstrusaun aero portu Comoro iha loron 17 Juñu foin lalais , fo prazu fulan ida atu komunidade sira bele hato’o reklamasaun inklui aneksu ho dokumentu komprovativu sira bainhira rai refere iha problema ruma tuir mapa publikasaun.
“Bazeia ba publikasaun mapa iha uma kain hamutuk 130 mak afetadu, 57 mak tama iha lista disputa ka problema ho Estadu, iha 52 laiha razaun fundamental no 5 deit mak iha, rai ne’e pertense ba Aldeia Beto Tasi no Anin Fuik . Husi rai ne’ebé disputa ho nia medida totál mais ou menus 110742 m² no 11 hektares resin,” Portavoz ne’e explila liu husi Komunikadu Imprensa, iha Aldeia Beto Tasi, Suku Madohi, Kinta 24/06.
Nia haktuir komunidade afetada husi Aldeia 4 ( Beto – Tasi , Anin Fuik , Naroman no Loro Matan ), lamenta tebes tanba mapa publikasaun refere, kria problema entre komunidade rasik inklui autoridade lokál sira, tanba iha irregularidade barak iha prosesu entendimentu administrativu, inklui mós laiha koordenasaun no la konsulta antes entre Komisaun Konjunta Interministeriál ba projetu refere ho komunidade molok publika , piór liu rai privadu barak mak tama hotu ba disputa ho estadu.
“Ami husu ba komisaun Konjunta ba projetu , liu – liu Diretor Diresaun Nasional Serviço Cadastrais , Sr. Paulino da Cruz ne’ebé asina iha lista mapa publikasaun hodi tun mai esplika ba ami tamba mapa publikasaun ne’e kria problema, Ami la hatene se mak mai taka Mapa Publikasaun ne’e , husi ANATL ka Terras Propriedades? Tanba ami haree iha formatu reklamasaun iha fali Komisaun konjunta foun ne’ebé ami foin rona , tamba sira nunka halo konsultasaun ho komunidade afetadu sira molok mai taka mapa ne’e,” dehan nia.
Nia salienta mapa publikasaun ne’e kumpri lei ka lae , tanba tuir Lei Nú 13/2017 , Rejime espesiál bem imovel , iha artigu 33 koalia katak prazu mapa publikasaun no atendementu ba deklarasaun sira durante 90 dias no karik la konsege kumpri tamba iha razaun nesesária , bele aumenta tan 30 dias hodi kontinua prosesu refere liu husi justifikasaun ruma , maibé iha realidade kontradis tamba sira fo durasaun ba komunidade afetadu sira ho prazu fulan ida ( 17 – juñu to’o 17 jullu 2021 ) signifika falta semana 2 deit ona atu halo reklamasaun, piór liu kada semana dala rua deit Tersa no Sesta – feira.
“Iha artigu 15 fo garante mos ba ami tamba konsidera nu’udar pose / hela kleur ne ebé la’o nafatin no la para ho períodu ida mínimu tinan -20 nia laran , iha mos artigu 21 a liña b esplika katak rai ne’ebé abitante hela sein problema ruma to 31 Dezembru 1998 , bele sai uso capião espesial katak iha direitu ba rai refere,rai nain balu ne’ebé hatene istória ba rai refere se moris hela , mak Antonio Amaral , tamba sa mak disputa fali ho estadu?,” nia Subliña.
Nune’e iha kuadru avizu esplika katak komunidade afetadu sira ne’ebé disputa ho estadu , signifika tenke luta hasoru Estadu , atravéz provas sira , maibé iha koluna observasaun la fó razaun klaru no husik mamuk hela , ne’e oinsa komunidade atu halo reklamasaun?.
“Ami ba konfirma iha sistema kadastru ona maibe labele halo atendementu tamba sistema taka hele , ida ne’e ami atu halo oinsa? komunidade afetadu hotu sei fo poder tomak ba Advogadu rede ba rai liu husi Prokurasaun ne’ebé asina husi abitante afetadu hotu hodi hasoru prosesu tomak iha futuru. Bazeia ba prazu reklamasaun ne’ebé falta semana rua deit , entaun ami fó tempu ba komisaun konjunta interministerial atu tun iha tempu bada, karik la kumpri loron refere, no ami desidi sábadu agora , ami sei halo audénsia liu husi petisaun ba Prezidente RDTL, Parlamentu no Primeiru Ministru,” nia dehan.
Iha fatin hanesan Xefe suku Madohi, Bernardo da Costa Freitas hatete, konaba konstrusaun aeroportu ne’e planu ida ne palanu anterior, no lori ona tempu barak, hahu husi lider karismatiku Xanana Gusmão nia sei Primeru Ministro, precisa mos hatene ida ne’e, maibe tanba alterasaun hela deit entaun foin dadauk mak realiza iha tinan 2018, no antes ne’e fo ona informasaun.
“Planu halo konstrusaun aeroportu ne’e iha xanana Gusmão mak sei PM, maibe alterasun hela deit ne’e mak foin dadauk iha tinan 2018 mak ita foin realiza, maibe antes ne’e fo ona informasaun ba komunidade sira kalaru, liu husi hau rasik uza estrutira konsellu do suku fo ona kompetensia konsellu suku ida-idak promulga situsaun enjeral, Depois de realizasaun Mapa iha momentu ne’e, ami autoridade hotu nian akompañamentu mai sukat rai, ne’ebe laiha ida hateten governu la fo hanoin ba ita boot sira, no givernu halo buat ida ita boot sira la hatene,”nia explika.
Nia dehan, laiha razaun governu halo buat komunidade la hatene, soke mekanismu, karik, sira nia kestiona konaba rai privadu disputa fali ho governu ida ne’e mak autoridade precisa koalia barak, tamba momentu ne’e rasik mai konsolida no fo ona preparasaun se mak hela iha ne’e tinan kelura ona
“Hau rasik mai halo konsolidasun ba ita boot sira no fo ona prepasaun katak se mak hela iha ne’e tinan 20, 40 no 80, ita boot sira prepara an halo rejistrasaun kadastru, ita boot sira bele halo aprezentasaun ita boot sira nia razaun ba governu para governu atu konsidera, hau seidauk xefe suku mos hau koalia ona. Agora rejistrasaun iha 2011 no rejistu ne’e ita halo fila fila ona maibe tanba saida mak governu seidauk konsidera, hanesan ita boot sira nia aprezentasaun dehan tinan 20, 40 no 80 seidauk konsidera ba nain, ne’e laos kompetensia autoridade lokal maibe ida ne’e governu sentral liu liu Ministru Teras Propriedade nia kompetensia”, nia explika.
Nia salienta , komba Mapa ne’e laos ANATL ho xefe suku mesak mak tuir hodi halo maibe ida ne’e ekipa konjunta minesterial. “Antes ami halo enkontru hau rasik dehan xefe aldeia sira hodi hakbesik ba komunidade hodi konsulta karaik iha karakteristika ida ne’ebe la responde ba ita nia komunidade hakarak mak precisa tau iha reklamasaun para ita haree tanba ami autoridade mak sai ajenta governu sentraliha ne’e hodi apoiu media hodi buka solusaun ba komunidade nia kestiona, Tanba ne’e mak hau hakarak hateten deit, maluk sira kestiona konaba limitasaun reklamasaun ne’e los tanba ida ne’e obrigatoriu ida ita boot sira hato’o para ita hamosu fali enkontru ida atu prolonga,”.
.









