
Reportazen Zevonia Vieira
Relasiona ho moras surtu Covid-19, Ministeriu Saude (MS) halo dadaun vijilansia sindromika katak teste ema hotu ne’ebé aprezenta ho sintomas respiratorius iha fasilidade saúde sira no mos vijilansia sentinela.
Tuir dadus hosi Ministeriu Saude ne’ebe halo vijilansia sindromika bele hare iha tabela ne’e tuir kada municipiu.
| Municipiu/HR | Suspeitu | Vijilansia | Total Sample | Positivu | Negativu |
| Aileu | 0 | 15 | 15 | ||
| Ainaro | 0 | 11 | 11 | ||
| Baucau | 0 | 23 | 23 | ||
| Bobonaru | 0 | 22 | 22 | 2 | |
| Covalima | 6 | 21 | 27 | ||
| Dili | 0 | 36 | 36 | ||
| Ermera | 8 | 22 | 30 | 4 | |
| Lautem | 3 | 18 | 21 | ||
| Liquisa | 42 | 56 | 98 | 98 | |
| Manatuto | 0 | 20 | 20 | 18 | |
| Manufahi | 0 | 20 | 20 | ||
| Oecusse | 0 | 13 | 13 | ||
| Viqueque | 0 | 14 | 14 | ||
| HNGV | 0 | 5 | 5 | 5 | |
| HR Baucau | 4 | 39 | 43 | ||
| HR Maubisse | 0 | 17 | 17 | 6 | |
| HR Maliana | 0 | 32 | 32 | ||
| HR Suai | 0 | 50 | 50 | ||
| HR Oecusse | 0 | 18 | 18 | ||
| Total | 63 | 452 | 515 | 133 |
Liu hosi konferensia imprensa, portavoz Centru Integradu Jestaun Krize (CIJK), Dr. Sergio Lobo husu ba komunidade atu fo partisipasaun maxima ba atividade vijilansia ida ne’e, tamba ho aproximasaun ativa, atu buka kazu hanesan daudaun CIJK halo daudaun, liu husi atividade Ministeriu Saude.
“ita bele antisipa no prevene transmisaun moras Covid-19 iha rai laran, antes ke moras ne’e fo susar ba ema ne’ebé hetan virus, ba familia no ba komunidade”, hateten Dr. Sergio iha centru media, 12/05.
Dr. Sergio hateten populasaun tomak tenke apresia inisiativa ne’ebé governu, liu husi CIJK foti atu buka identifika ativamente posibilidade transmisaun iha komunidade, tamba inisitiava ida ne’e diak tebes, atu hakotu tali transmisaun Covid-19 iha rai laran. Nasun barak uluk la halo nune’e hodi ikus mai selu presu karu, ho ema barak mak moras, ema barak mak mate, i, pior liur, to’o agora sira seidauk bele kontrola situasaun.
CIJK husu komunidade tomak atu partisipa iha atividade vijilansia sentinela no vijilansi asindromika ne’e, ho dalan hakbesik-an ba fasilidade saude wainhira hetan sintomas respiratorius ruma.








