Reportajen Zemila & Cresencia
Arkuiris dedika ba advokasia ba direitus humanus ho foku partikular ba direitu individu LGBTQI+ iha Timor-Leste, lansa relatóriu Peskiza Bem Estar LGBTIQ Iha Timor-Leste iha Tinan 2024-2025 ne’ebé halao iha salaun PDHJ Kaikoli Dili 03/04/2025
Diretora Ezekutivu Arquirios Timor-Leste, Bela Galhos informa, husi peskiza ida ne’e komunidade LGBTQ kontinua hamutuk, no luta nafatin atu LGBTQ hetan moris diak, peskiza ne’e hatudu katak kuaze 70% komunidade LGBTQ iha Timor-Leste, moris araska laiha asesu ba empregu ne’ebe dignu, laiha tratamentu ne’ebé diak iha saude, no sira kontinua viola no diskrimina sira ho identidade ne’ebé sira iha.
Nia hatutan peskiza ne’e hatudu katak presiza atu hatuur iha Timor mak, oinsa ho governu, bele kria situasaun ka Lei Ida bele protege komunidade LGBTQ husi diskriminasaun ne’ebé akontese liuhusi sira nia familia rasik no mós komunidade Sira.
“Peskiza Ida nee ami halao kuaze tinan ida ho komunidade nia envolvimento kuaze 100% enovolve LGBTQ nee rasik ne’ebe Mak buka rasik no sura nia ema sira no halo invetigasaun no koalia rásik sira nia história sira” nia dehan
Bela Galhos hatutan maioria família sira ho distribuisaun 67.1% sira aseita no fo tratamentu hanesan ba sira nia membru família LGBTIQ+, maibe iha nafatin 7.6% hosi família sira ne’ebé mala labele simu identidade hosi membro família sira ne’e, Estudo iha 2017 hatudu katak 86% hosi ema LGBTIQ sira esperensia forma violência oioin, barak hosi família no sira nia komunidade rásik, iha pezkiza ida ne’e mós dezkobre katak 31% hosi respondente sira konfesa sai katak beta esperensia ameasa fiziku Ka intimidasaun hosi uma laran Ka família rasik, karik atu hatene klean bele haree iha parte ameasa fiziku no intimidasaun nebe mak hakarek ona iha livro nia laran.
Iha sorin seluk Provedor Direitos Humanos no Justiça, Virgílio da silva Guterres fo nia apresiasaun klean ba Arkuiris Timor-Leste, ne’ebe ho aten brani hodi halo pezkiza kona-ba “Bem star” LGBTIQ iha Timor-Leste, no pezkiza ne’ebé Mak ho títulu LGBTIQ Wellness in Timor-Leste, ne’e rezultadu hosi esforsu ne’ebé organizasaun Arkuiris Timor-Leste halo, ho tulun husi ASEAN SOGIESC Caucus & women Fund Ásia.
Nia hatutan LGBTQI instituisaun garante tratamentu ba estado, respeita ema, née hakerek iha artigo 1 hateten direitu demokratiko ne’ebé ke bazeia ba respeita dignidade pessoa humano, entaun hau hakarak hatoo parabéns ba arquirios i ekipa no parseiro sira.
“Hanesan Provedor kompremete atu envolve iha processo ida ne’e tamba, ita tenki halakon tendência ida ou hanoin ida ne’ebé ke dehan LGBTQI nee ema ida nian, kualker problema ne’ebé ke implika injustiça iha Raí ida ne’e, liu-liu ita ne’ebé deklara dehan defensor ba direitus humanos, qualquer injustiça akontese iha Raí laran hasoru se deit ne’e ita nia problema, Hau hanoin ba oin ita nia komunikasaun nafatin kontinua lao atu fo apoia ba Malu” hakotu nia.










