Reportajen Filomena da Conceicao
Mudansa KIimátika ne’ebe akontese iha global, fo impaktu ba illa kiik sira hanesan Timor-Leste, hetan afeita tanba level udan la mai tuir nia tempu. Problema ne’e fo impaktu ba setor produtivu sira, liu-liu to’os nain sira ne’ebe produs ai-han
Situasuan ne’e afeta mos ba to’os nain sira ne’ebe kuda no produs kafé iha Lete-Foho Munisipiu Ermera, tanba bee matan sira hahu maran iha suku Lauana,
Xefe Suku Lauana, postu administrativu Lete-Foho, Miguel Gomes Maia hateten mudansa klimátika ne’ebe akontese liuhusi bailoron naruk, afeita tebes ba komunidade grupu agrikultor sira iha suku Lauana, tanba komunidade sira enfrenta problema Bee matan Maran no produtu produsaun kafe menus.
“Hau atu relata deit kona-ba situasaun no kondisaun real ne’ebe mak suku Lauana rasik hasoru liu-liu liga ba mudansa klimátika ne’ebe akontese liuhusi bai-loron naruk ne’e, afeta tebes ba Bee matan maran no plantasaun ne’ebe moris ladiak, liu-liu ba plantasaun kafe sira,” dehan Xefe suku Launa ba jornalista sira iha sede suku Launa, Tersa 19/11
Tanba ai-horis sira ne’ebe uluk iha tuan ona, no dezenvolvimentu balun hanesan eletrisidade ne’ebe mai estraga ai-horis sira barak liu, liu-liu ai-Samtuku, monu sai hotu entaun afeita ba komunidade sira nia produsaun liu-liu kafe menus ba beibeik, tanba ne’e husu ba governu, atu haree problema sira ne’ebe maka komunidade iha suku Lauana hasoru hela ne’e.
“Husu governu atu bele halo orientasaun ruma para ba iha tekniku extensionista sira atu bele servisu ekipa hodi bele mobiliza nafatin, komunidade sira hodi bele hasa’e produsaun agrikultura iha rai laran liu-liu platasaun kafe,” Xefe Suku Launa husu ba governu.
Nia esplika, relasaun ho situasaun mudansa klimátika ne’ebe akontese hakarak husu ba Ministeiru agrikultura atu bele suporta komunidade sira liuhusi rehabilitasaun kafe atu labele para hodi komunidade sira bele kuidadu fali sira nia plantasaun, liu-liu ba iha produtu kafe, tanba komunidade iha ne’e maioria kuda maka produtu kafe.
“Hanesan autoridade lokál ami nafatin fahe informasaun ba komunidade atu bele adapta an ba problema mudansa klimátika ne’ebe kada tinan ami sempre fó hatene ba komunidade sira atu kontinua kuda ai-oan sira ba iha Bee matan sira ne’ebe fornese bee,” Nia Esplika liu tan.
Autoridade lokál ne’e mos husu tan ba governu, ba futuru governu bele apoiu nafatin komunidade grupu agrikultorres sira liuhusi rehabilitasaun bibeirus sira, apoiu nafatin ba komunidade sira atu nune’e, sira bele tau no kuda fali ai-horis sira ne’ebe menus ona.
Iha Fatin hanesan, sekretariu suku Lauana Lucio Soares mos hateten, hakarak halo komparasaun mundansa klimátika entre tempu uluk no agora ne’e, iha diferensia ne’ebe boot tebes, tanba tempu uluk udan sempre mai tuir nia tempu, maibe ohin loron iha diferensia boot tebes, udan mai la tuir ona nia tempu nune’e produtu hirak ne’ebe komunidade sira kuda ne’e la fo rezultadu ne’ebe maka diak ba grupu agrikultores sira iha suku Lauana.
“Ita ko’alia kona-ba mudansa klimátika ita haree diferensia boot liu, tanba iha tinan 1979 udan ne’e mai iha nia tempu, maibe ohin loron udan mai la tuir fali tempu ona no buat hotu ne’ebe mak ita kuda la iha rezultadu, atu kuda deit ai-farina no kontas mos laiha rezultadu no kafe mos la fo fuan diak”, dehan Lucio
Tanba Kafe ne’e presiza mahon, mais agora ai-Samtuku tohar hotu ona, nune’e laiha ai sira atu fo mahon ba kafe no produtu sira seluk hanesan kontas no talas sira, maske gruvernu sira fasilita ai-kafe hodi fahe ba komunidade atu kuda, maibe lahanesan ho ai-Samtuku tanba la dura, nune’e laiha produtu seluk ba komunidade atu garante maibe kafe deit mak lori benefsiu boot ba komunidade sira.
“Kafe lori benefisiu boot ba komunidade maske komunidade sira kada tinan halo kultura barak, maibe sira nia uma halo nafatin, ne’ebe uma iha ne’e mesak diak deit, entaun rahabilitasaun kafe ne’e nia benefisiu boot liu, tanba hahan ka buat hotu ne’ebe sira presiza bele husu ba kafe tanba toos laiha,”Nia informa.
Entretantu iha Suku Lauana, Postu Administrativu Lete-foho Munisípiu Ermera iha 52 km, ho nian aldeia hamutuk 10 no totál populasaun hamutuk 3.959 kompostu husi Uma kain 991, Mane 1989 no feto 1970 no komunidade hirak ne’e maioria moris ho sektór agrikultura.
Progama media tour ne’e realiza tanba Asosiasaun Jornalista Timor Lorosa’e (AJTL), servisu hamutuk ho OXFAM Iha Timor-Leste no hetan apoiu fundus husi Oxfam Hongkong.









