Home Saude Ministériu Saude Prepara Orsamentu Hodi Rehabilita Fasilidade Saude Hamutuk 131 

Ministériu Saude Prepara Orsamentu Hodi Rehabilita Fasilidade Saude Hamutuk 131 

121
0
Diretór Jerál servisu kooperativu iha Ministériu Saude Narcisio Fernandes (Foto-David).

Estajiáriu Cristiano dos Reis Gama

Ministériu Saude (MS) prepara hela orsamentu atu halo rehabilitasaun no hadi’a kondisaun ba fasilidade Saude, iha ospitál referál iha munisipiu, Sentru Saude no postu Saude hamutuk 131 iha Timor-Leste, ho objetivu atu melhora servisu Saude ba komunidade.

Diretór Jerál Servisu Kooperativu iha Ministériu Saude (DJSKMS), Narcisio Fernandes, hatete, lista sentru saude, postu saude no ospitál referál ne’ebe presiza rehabilitasaun identifika ona, maibé implementasaun sei depende ba orsamentu ne’ebe disponivel.

Tanba sentru Saude sira ne’ebe konstrui desde tempu Indonézia nian no agora presiza halo rehabilitasaun tan, tanba kondisaun la di’ak ona. Aleinde ne’e, fasilidade foun iha área postu administrativu foun sira hanesan Loes no seluk tan ne’e mos tama iha planu hotu.

“Ami identifika hotu ona lista ne’e total hamutuk 131, maibé implementasaun depende ba orsamentu ne’ebe mak disponivel. ho apoiu parseiru sira, liu-liu hanoin komesa ona halo rehabilitasaun ba sentru saude sira hamutuk 20 durante tinan 2 husi tinan kotuk, ate tinan ida ne’e gasta hamutuk $7 milioens dolares,” Diretór Jeral Servisu Kooperativu iha Ministerio Saude, Narcisio Fernandes, ba Jornalista sira iha Palasiu Governo, kuarta,15/04. 

Projetu sira ne’ebe hetan finansamentu husi UNP no apoiu husi parseiru doadór sira, balun tama iha faze inaugurasaun, inklui projetu iha Fatuberliu ne’ebe realiza ona inaugurasaun iha semana kotuk.

No mos parseiru Internasionál hanesan doadór sira no Governu Austrália mos kontribui iha rehabilitasaun fasilidade Saude iha rejiaun hanesan Oe-Cusse, Ermera no Dili.

Aleinde sentru Saude, ospitál referál munisipiu haat mos identifika atu hetan rehabilitasaun tanba kondisaun infraestrutura ne’ebe presiza hadi’a diak liu tan.

“Ba oin ita sei mantein espasu ba iha numeru sira ne’ebe mak hahú ona, kona-ba sentru Saude, maibé iha ospitál referral Munisipiu haat mos presiza halo ona rehabilitasaun tanba ita haree kondisaun sira nian presiza haree, presiza levantamentu ne’ebe profundu,” nia esplika.

Nune’e mos, Ministériu Saude planeia katak kada postu Saude sei hetan orsamentu ba rehabilitasaun inklui rezidénsia ba profisionál Saude, maibé montante orsamentu boot sei tenke liu husi prosedimentu aprovizionamentu públiku.

Atu implementa projetu sira ne’e, Ministériu Saude sei servisu hamutuk ho Ministériu Obras Públikas no ajénsia relevante seluk, inklui ADN, atu asegura prosesu konstrusaun no rehabilitasaun hala’o tuir planu.

“Ami tenke servisu hamutuk ho Ministériu Obras Públika (MOP) ho mos ADN, servisu sira ne’e ami halo para depois oinsa konstrui ne’ebe planu ami nian iha tinan ida ne’e tuir orsamentu ne’ebe lha,” nia dehan.

Maski iha alokasaun orsamentu ba dezenvolvimentu kapitál, hanesan $1.5 miliaun dólar iha tinan hirak liubá no reduze ba serka $800 mil iha tinan ida ne’e, governu rekonese katak fundu ne’e seidauk sufisiente atu kobre nesesidade hotu.

Tan ne’e, Ministériu Saude kontinua buka apoiu adisional husi Ministériu Investimentu Estratéjiku no Ministériu Obras Públikas atu garante implementasaun planu rehabilitasaun fasilidade Saude sira iha futuru.

Print Friendly, PDF & Email

LEAVE A REPLY

Please enter your comment!
Please enter your name here